Gazas joslā gaidāms pamiers

Te Izraēla un teroristu grupējums "Hamās" trešdien panāca vienošanos par pamieru Gazas joslā, kam spēkā jāstājas svētdien.

Vienošanās paredz, ka "Hamās" atbrīvos daļu Izraēlā 2023. gada 7. oktobra uzbrukumā sagrābto ķīlnieku, bet Izraēla atbrīvos lielu skaitu ieslodzīto palestīniešu. Neskatoties uz panākto vienošanos, ceturtdien Izraēlas drošības kabinets atlika balsojumu par pamiera apstiprināšanu. Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdība paziņojusi, ka tā ir reakcija uz "Hamās" mēģinājumiem pēdējā brīdī izteikt papildu prasības.

Cerības uz turpinājumu

Vienošanās, kas panākta ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību, stāsies spēkā svētdien, ja to apstiprinās Izraēla, paziņojis Kataras premjerministrs Mohameds bin Abdulrahmans al Tani. ASV prezidents Džo Baidens uzsvēra, ka vienošanās ļaus "apturēt karadarbību Gazā, palielināt tik ļoti nepieciešamo humāno palīdzību palestīniešu civiliedzīvotājiem" un nogādāt mājās ķīlniekus.

Kataras premjers pavēstīja, ka vienošanās pirmajā fāzē, kas ilgs sešas nedēļas, tiks atbrīvoti 33 ķīlnieki, tostarp sievietes, bērni, vecie un slimie. Viņi tiks apmainīti pret Izraēlā ieslodzītajiem palestīniešiem. 

Vienošanās ietvaros Izraēlas karavīri Gazas joslā tiks atvilkti uz austrumiem no biezi apdzīvotām palestīniešu teritorijām, kur mājās varēs sākt atgriezties karadarbības dēļ tās pametušie palestīnieši. 

Gazas joslā arī ik dienu tiks ielaistas simtiem kravas mašīnu ar humāno palīdzību. Sarunas par pamiera otro fāzi, kuras laikā varētu tikt atbrīvoti atlikušie ķīlnieki, sākšoties pirmās fāzes 16. dienā. Otrajā fāzē notiktu arī pilnīga Izraēlas armijas izvešana no Gazas joslas. Savukārt trešā fāze paredz karā pamatīgi izpostītās Gazas joslas atjaunošanu. Šajā laikā tiktu atgūti arī bojāgājušo ķīlnieku līķi. Pirmos trīs ķīlniekus "Hamās" esot apņēmies atbrīvot svētdien, kad pamieram jāstājas spēkā. Kataras premjers uzsvēra, ka ir zināms "skaidrs mehānisms", kā notiks sarunas par otro un trešo pamiera fāzi. Viņš arī piebilda, ka ASV, Ēģipte un Katara gādās, lai Izraēla un "Hamās" pilda saistības. Prezidents Baidens uzsvēris, ka panāktā vienošanās ir rezultāts ne tikai "ārkārtīgam" spiedienam pret "Hamās", bet arī "neatlaidīgai un rūpīgai Amerikas diplomātijai". Baidens arī atzinis jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa nopelnus vienošanās panākšanā. Tramps izdarījis spiedienu uz abām iesaistītajām pusēm, lai pamiers tiktu panākts pirms viņa inaugurācijas 20. janvārī. Tramps bija pirmais, kas paziņoja par vienošanās panākšanu, apsteidzot gan Baltā nama, gan arī Kataras oficiālos paziņojumus, norāda raidorganizācija BBC. 

Tramps savā platformā "Truth Social" īpaši uzsvēra, ka "episkā" vienošanās panākta, tikai pateicoties viņa vēsturiskajai uzvarai novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Izraēla iepauzē

Ceturtdien bija paredzēts Izraēlas drošības kabineta balsojums par panākto vienošanos. Pēc tam tiktu publiskoti atbrīvojamo palestīniešu vārdi, lai no viņu noziegumiem cietušie izraēlieši 48 stundu laikā varētu iesniegt pārsūdzību. Daļa atbrīvojamo palestīniešu pašlaik izcieš mūža ieslodzījumu par terorismu un slepkavībām. Izraēlas Augstākajai tiesai būs jālemj, vai apturēt konkrētu palestīniešu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Tīmekļa izdevums "Times of Israel" norāda, ka tiesa iepriekš līdzīgos gadījumos nav iejaukusies valdības lēmumos un, domājams, to nedarīs arī šoreiz. Izraēlas mediji vēstījuši, ka atbrīvot paredzēts vairāk nekā tūkstoš ieslodzīto palestīniešu. Daļu no viņiem Izraēlas armija ir sagūstījusi Gazas joslā, tomēr netiks atbrīvoti tie, kas piedalījušies 2023. gada 7. oktobra slaktiņā Izraēlā, ar ko aizsākās Izraēlas un "Hamās" karš. Todien "Hamās" teroristi Izraēlā nogalināja apmēram 1200 cilvēku un 250 sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz grupējuma pārvaldīto Gazas joslu. Kopš tā laika daļu ķīlnieku izdevies atbrīvot, tostarp veicot arī apmaiņu pret Izraēlā ieslodzītiem palestīniešiem. 

Tiek lēsts, ka "Hamās" rokās pašlaik atrodas 94 ķīlnieki. Izraēlas valdība uzskata, ka vismaz 34 no tiem gūstā ir miruši.

Netanjahu birojs ceturtdien paziņoja, ka balsojums drošības kabinetā par pamieru ir atlikts. Lai vienošanās stātos spēkā, tai vispirms jāgūst atbalsts drošības kabinetā, kur ir 11 locekļi, bet pēc tam arī Izraēlas valdībā, kurā pilnā sastāvā ir 34 ministri, vēsta raidorganizācija BBC. Netanjahu birojs pavēstījis, ka balsojums varētu notikt tikai tad, kad vidutāji – ASV un Katara – apliecinās, ka "Hamās" piekrīt visiem vienošanās punktiem. Premjerministra birojs vainojis "Hamās" par atkāpšanos no vienošanās, mēģinot "pēdējā brīdī izspiest piekāpšanos" no Izraēlas. Plašāku informāciju birojs nav sniedzis. "Hamās" politbiroja loceklis Izats al Rišks paudis, ka grupējums turēšoties pie trešdien panāktās vienošanās. BBC vēsta, ka domstarpības varētu būt radušās, jo "Hamās", iespējams, grib, lai Izraēla atbrīvo vēl vairākus ieslodzītus palestīniešus, par kuriem vienošanās nebija panākta. Jāpiebilst, ka arī Izraēlas valdības labējā spārnā vērojama aktīva pretestība pamieram ar "Hamās". Pagaidām nav skaidrības arī par Gazas joslas nākotni pēc kara beigām. Netanjahu valdība ir uzstājusi, ka "Hamās" šajā palestīniešu teritorijā pie varas nedrīkst palikt. "Hamās" kontrolētās iestādes ziņojušas, ka karā dzīvību zaudējuši 46 000 palestīniešu. Šo paziņojumu tomēr nav iespējams pārbaudīt. Nav arī precīzi zināms, cik no bojāgājušajiem ir "Hamās" kaujinieki. Skaidrs tomēr, ka Gazas joslā nodarīti milzīgi postījumi un šīs teritorijas atjaunošanai būs nepieciešami lieli līdzekļi.