No 2026. gada 1. janvāra valstij vai pašvaldībām piederošo zemi zem privatizētajiem dzīvojamiem namiem dzīvokļu īpašnieki varēs iegūt īpašumā bez atlīdzības.

Tā lēmusi valdība, atbalstot grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Likuma grozījumi paredz, ka privatizētajos daudzdzīvokļu namos zemi varēs pieprasīt dzīvokļu īpašnieku kopība, bet privatizētajos viendzīvokļa namos to īpašnieki.

Vienošanos par zemes iegūšanu īpašumā noslēgtu "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (agrākā Privatizācijas aģentūra) ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi – atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošajām kopīpašuma domājamām daļām. Dzīvokļu īpašnieki saņemtu paziņojumus par vienošanās noteikumiem un termiņiem. Par zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrēšanu Zemesgrāmatā maksātu dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieki iegūtu zemi, kas pēc platības sakrīt ar iepriekš nama izmantošanai noteikto zemes platību, kuru līdz šim viņi nomājuši uz 99 gadiem.

Varēs turpināt piespiedu nomu

Ja paziņojumā noteiktajā termiņā dzīvokļa īpašnieks nenoslēdz vienošanos, tad viņam paliktu tiesības noslēgt šādu vienošanos arī vēlāk. Bet tad viņš turpinātu maksāt par valstij vai pašvaldībai piederošās zemes piespiedu nomu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem likuma grozījumiem iebilst Tieslietu ministrija. 

Tās ieskatā, piedāvājot slēgt vienošanos par zemes nodošanu īpašumā ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, daži dzīvokļu īpašnieki varot tai nepiekrist, kas tādējādi sarežģītu dalītā īpašuma izbeigšanu.

Atgādināsim, ka no 2023. gada 1. janvāra ir spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas nosaka kārtību, kā izbeidzams dalītais īpašums, kurā zeme pieder vienam, bet uz tās uzceltais daudzstāvu dzīvojamais nams otram īpašniekam. Likumā noteikts: ja zeme zem privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā nama pieder valstij vai pašvaldībai, tad dalīto īpašumu izbeidz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tādējādi tiks gludināts ceļš uz dalīto īpašumu izbeigšanu.

Daži pērk, citiem – atdod

Aizvadītajos gados, piemēram, Rīgā, daudzi privatizēto daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki bija saņēmuši piedāvājumu izpirkt pašvaldībai piederošo zemi zem namiem, ko daļa iedzīvotāju arī izdarīja. Ekonomikas ministrijā jautāju, kāpēc viņiem par zemi bija jāmaksā, ja, apstiprinot šos likuma grozījumus, pēc diviem gadiem citi to varēs iegūt īpašumā par brīvu.

"Tiesiskie apstākļi zemes zem dzīvojamās mājas atsavināšanai var atšķirties no vispārējā privatizācijas procesa, tāpēc katrs gadījums jāskata atsevišķi," skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.

"Piemēram, ja dzīvojamā māja tika iegūta īpašumā kā kooperatīvā, tad zeme tika privatizēta vai atsavināta atsevišķi.

Grozījumi Publisko personu mantas atsavināšanas likumā nodrošina pēctecību pēc privatizācijas procesa par zemes gabaliem, kurus ierobežojumu dēļ iedzīvotāji nevarēja iegūt īpašumā kopā ar dzīvokļa īpašumu. Ja zemes gabalu nevarēja iegūt īpašumā tāpēc, ka, piemēram, daļa zemes atradās sarkanajās līnijās vai ostas teritorijā, tad to nodeva dzīvokļa īpašnieka nomā uz 99 gadiem ar nosacījumu, ka, atceļot šos ierobežojumus un samaksājot tehniskos izdevumus, šo zemes gabalu dzīvokļa īpašnieks var iegūt īpašumā."

Simtiem atdodamu zemes gabalu

Cik Rīgā zem privatizētajiem dzīvojamiem namiem ir pašvaldībai piederošas zemes, kuru no 2026. gada varēs iegūt īpašumā bez atlīdzības? Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs teic, ka pašlaik ir aptuveni 268 zemes gabali, kuri atrodas dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu teritorijās. 

Šo zemes gabalu skaits gan varot mainīties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda piešķiršanas un tiesvedības procesiem.

Jautāts, cik daudz zemes aizvadītajos gados privatizēto dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki ir izpirkuši par maksu, Normunds Beinarovičs atbild, ka diemžēl komisijas rīcībā neesot precīzu ziņu par dzīvokļu īpašnieku skaitu, kuri aizvadītajos gados izpirkuši zemi par maksu. No komisijas rīcībā esošajiem datiem šādas ziņas neesot iespējams iegūt, tāpēc ka privatizācijas procesa nodrošināšanai šādas datubāzes veidošana neesot bijusi nepieciešama.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.