Policija atklāj jaunas detaļas par uzbrukumu ārstam Jēkabpils slimnīcā

Konflikts ar uzbrukumu ārstam Jēkabpils slimnīcā augusta sākumā sācies pēc atteikuma sniegt palīdzību bez policijas klātbūtnes, informē Valsts policijā (VP).

6. augustā, brīdī, kad ārsts uzņemšanas nodaļas telpās centās kādai pacientei sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstam fiziski uzbruka pacientes līdz­nācējs.

Sākotnēji VP atturējās sniegt plašākus komentārus par notikušo, taču tagad likumsargi informē, ka tovakar, ap plkst. 21, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ieradušies divi vīrieši un trīs sievietes, no kurām vienai bija ievainota roka. Personas sākotnēji uzvedušās neadekvāti, kā arī traucējušas iestādes darbu. Ņemot vērā personu uzvedību, dežūrārsts sākotnēji atteicies sniegt palīdzību bez policijas klātbūtnes, lai pasargātu sevi un savus kolēģus. Šis lēmums personas nav apmierinājis, pēc kā viens no vīriešiem uzbruka ārstam, nodarot miesas bojājumus.

VP identificētas visas iesaistītās personas, no kurām pret vienu, 1982. gadā dzimušu sievieti, sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi, savukārt pret 1976. gadā dzimušu vīrieti sākts kriminālprocess.

Pret sievieti, kura slimnīcas telpās pārkāpa vispārpieņemtās sabiedrības normas, sākts administratīvā pārkāpuma process pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 10. panta par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību. Par šādu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.

Sievietes izelpā konstatēts 1,52 promiles liels alkohola reibums.

Tāpat sākts administratīvā pārkāpuma process pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmās daļas par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību. Par šādu pārkāpumu fiziskai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.

Pret personu, kura nodarīja miesas bojājumus ārstam, policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas par huligānismu, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Sākotnēji 1976. gadā dzimušais vīrietis bija pametis notikuma vietu un turpināja izvairīties no policijas, taču 13. augustā viņš aizturēts un atzīts par aizdomās turēto. Personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, kā arī aizliegums tuvoties ārstam un aizliegums izbraukt no valsts.

Pēc piedzīvota uzbrukuma ārstam darba laikā Jēkabpils slimnīcas vadība mudināja valstī noteikt vienotus un finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām.

Neiedziļinoties konkrētās pacientes veselības datos un citos ar personas datu aizsardzību saistītos apstākļos, SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs apstiprināja, ka 6. augustā Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā izveidojās ļoti nopietna konfliktsituācija.

"Brīdī, kad ārsts uzņemšanas nodaļas telpās centās pacientei sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstam fiziski uzbruka pacientes līdz­nācējs. Situācijā iesaistītās personas kopumā uzvedās izteikti uzbudināti un agresīvi, tādēļ bija nepieciešama gan Pašvaldības policijas, gan VP iesaiste," aprakstīja Keišs.

Viņš uzsvēra, ka šādu rīcību pret ārstniecības personu, kura konkrētajā brīdī pilda savus profesionālos pienākumus un cenšas palīdzēt pacientam, nevar uzskatīt par pieņemamu nekādos apstākļos.

Viņš uzsvēra, ka slimnīcai kā darba devējam ir pienākums darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nodrošinātu darbiniekiem drošu darba vidi. Tas nozīmē gan iekšējās drošības procedūras, gan personāla rīcības algoritmus konfliktsituācijās, gan nepieciešamības gadījumā operatīvu apsardzes un tiesībsargājošo institūciju iesaisti. Pēc nopietniem incidentiem ir jāizvērtē arī tas, vai esošie drošības risinājumi ir pietiekami un kas tajos būtu pilnveidojams.

"Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām," komentēja Keišs.

Viņaprāt, tie varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem.

Vienlaikus būtu pamatoti diskutēt arī par to, vai ārstniecības personām, kuras slimnīcās sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, līdzīgi kā sabiedrība īpaši aizsargā citus profesionāļus, kuri savu pienākumu izpildes laikā strādā paaugstināta riska apstākļos, uzskata slimnīcas pārstāvis.

Vienlaikus par būtisku problēmu Keišs sauca arī to, ka papildu drošības prasības ārstniecības iestādēm nozīmē arī papildu izdevumus. "Situācijā, kad slimnīcas vienlaikus saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem un finansējuma samazinājumu tieši neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, prasīt ārstniecības iestādēm vienām pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni ir ārkārtīgi izaicinoši," komentē valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka drošības prasībām būtu jāseko arī atbilstošam finansējumam.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem slimnīcas apgrozījums 2025. gadā ir bijis 23 594 591 eiro, bet peļņa 1 310 051 eiro. Slimnīcas īpašniece ir Jēkabpils novada pašvaldība.