"Ne mazāk svarīgi – ja kādu apstākļu dēļ Latvijā notiks visas elektroapgādes sistēmas nodzišana, Pļaviņu HES būs tā vieta, kur sāksies energosistēmas atjaunošana.
Tam mums ir savs rezerves ģenerators un instrukcijas, kā palaist hidroagregātu un pēc tam secīgi padot spriegumu Rīgas HES, Rīgas TEC2 un pamazām atjaunot visu sistēmu." Pēc sestdien Latvijā pārdzīvotās vētras šajā AS "Latvenergo"HES tehniskā direktora Andra Zēģeles atziņā ikviens tagad saklausīs daudz lielāku svaru un nozīmi, kaut gan pirms nedēļas ar viņu par to runājām pavisam citā kontekstā.
Dzīvē daudz ko nākas piedzīvot pirmo reizi, lai arī cik ziemu un vasaru aiz muguras. Grūti pat saskaitīt, cik reižu braukts pāri Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) tiltiem, nodomājot – nez kā izskatās tur iekšā, kur griežas turbīnas, nez vai kādreiz dzīvē pienāks tāds brīdis, kad varētu to apskatīt? Pienāca gan, un kā izrādījās – dažas dienas pirms zīmīgā datuma, kad zeme un debesis sagriezās, kā sinoptiķi saka, vismaz 60 gadus nebijušā karuselī, dažās stundās bez elektrības ilgstoši atstājot apmēram trešo daļu Latvijas mājsaimniecību.
Sekas vēl izjūtam, secinājumi un mācības, cik noturīgi un gatavi esam mūsdienu dažādajām kataklizmām, jācer, neizpaliks. Pārtrauktajā un traucētajā elektroapgādē HES nav vainojamas nekādā veidā, to labi zina un saprot ne tikai enerģētiķi. Gluži otrādi – tā ir liela Latvijas veiksme, ka mums šis mantojums ir, jo tas ir ļoti grūti iznīcināms gan civilos, gan arī militāros apdraudējumos. Bet par to tad visu pēc kārtas.

Trīs stacijas uz Daugavas un viena uz Aiviekstes
Hidroelektrostacijas joprojām nodrošina lielu daļu no elektroenerģijas ražošanas un palīdz uzturēt stabilu enerģijas sistēmu. Daugavas HES kaskāde ir Latvijas energosistēmas pamats, to veido trīs lielas spēkstacijas, kas turklāt ražo tā saucamo zaļo enerģiju jeb elektrību no atjaunīgajiem resursiem.
Ideja par Daugavas ūdens spēka izmantošanu radusies jau 1910. gadā, taču tās īstenošanu aizkavēja Pirmais pasaules karš. Latvijas industriālās enerģētikas šūpulis ir Ķeguma HES. Celtniecība sākusies 1936. gadā zviedru inženieru vadībā, pirmais hidroagregāts iedarbināts 1939. gadā. Tolaik tā bijusi viena no modernākajām stacijām Eiropā, likusi pamatus vienotai valsts elektroapgādei un uzņēmumam "Latvenergo". Stacijas otrā daļa jeb Ķeguma HES-2 izbūvēta laikā no 1976. līdz 1979. gadam. Priekšā pēdējo divu Ķeguma HES agregātu rekonstrukcija, pēc kuras tiks sasniegti 264 MW uzstādītās jaudas.
Pēc elektroenerģijas uzstādītās jaudas ceturtā lielākā stacija Eiropas Savienībā ir Pļaviņu HES. Uzbūvēta laika posmā no 1961. līdz 1966. gadam, pērn nosvinēja 60 gadu jubileju. Tās celtniecība bijis unikāls inženiertehniskais izaicinājums, jo stacija uzbūvēta uz mīkstām gruntīm un ūdens pārgāzne ir novietota uz ražošanas bloka, ūdens līmeņa starpībai sasniedzot 40 metrus. Pļaviņu HES pēc ražošanas kapacitātes ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā ar kopējo jaudu 908 MW un pavasarī, palu laikā, ar attiecīgu pieteci tā viena pati spēj nosegt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu.
Lai palielinātu spēkstacijas aizsprosta drošumu un nodrošinātu papildu ūdens caurlaides spēju, šobrīd sākti sagatavošanās darbi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvei. Projektu plānots īstenot līdz 2034. gadam.
20.6 °C






































































































































































































































































