HES loma elektroenerģijas tirgū — nozīmīga tagad un turpmāk

"Ne mazāk svarīgi – ja kādu apstākļu dēļ Latvijā notiks visas elektroapgādes sistēmas nodzišana, Pļaviņu HES būs tā vieta, kur sāksies energosistēmas atjaunošana.

Tam mums ir savs rezerves ģenerators un instrukcijas, kā palaist hidroagregātu un pēc tam secīgi padot spriegumu Rīgas HES, Rīgas TEC2 un pamazām atjaunot visu sistēmu." Pēc sestdien Latvijā pārdzīvotās vētras šajā AS "Latvenergo"HES tehniskā direktora Andra Zēģeles atziņā ikviens tagad saklausīs daudz lielāku svaru un nozīmi, kaut gan pirms nedēļas ar viņu par to runājām pavisam citā kontekstā.

Dzīvē daudz ko nākas piedzīvot pirmo reizi, lai arī cik ziemu un vasaru aiz muguras. Grūti pat saskaitīt, cik reižu braukts pāri Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) tiltiem, nodomājot – nez kā izskatās tur iekšā, kur griežas turbīnas, nez vai kādreiz dzīvē pienāks tāds brīdis, kad varētu to apskatīt? Pienāca gan, un kā izrādījās – dažas dienas pirms zīmīgā datuma, kad zeme un debesis sagriezās, kā sinoptiķi saka, vismaz 60 gadus nebijušā karuselī, dažās stundās bez elektrības ilgstoši atstājot apmēram trešo daļu Latvijas mājsaimniecību.

Sekas vēl izjūtam, secinājumi un mācības, cik noturīgi un gatavi esam mūsdienu dažādajām kataklizmām, jācer, neizpaliks. Pārtrauktajā un traucētajā elektroapgādē HES nav vainojamas nekādā veidā, to labi zina un saprot ne tikai enerģētiķi. Gluži otrādi – tā ir liela Latvijas veiksme, ka mums šis mantojums ir, jo tas ir ļoti grūti iznīcināms gan civilos, gan arī militāros apdraudējumos. Bet par to tad visu pēc kārtas.

Rīgas HES mašīnzāle. Šī ražošanas bloka zona tikpat labi varētu būt izstāžu zāle, modes salons vai telpa fitnesam – ja vien nebūtu tik milzīga. Neviena puteklīša, ar spīdīgām, koptām grīdām, stilīgiem griestiem un sienām, pat gumijkokiem podiņos. Zaļie telpu augi turpat paliekot arī ziemas laikā – kad ārā tumšāks un mīnusi, HES darbojas biežāk un vairāk, turbīnu gultņi, vārpstas, tinumi un citi mehānismi izdalot diezgan daudz siltuma.

Foto: Kaspars Krafts/LETA

Trīs stacijas uz Daugavas un viena uz Aiviekstes

Hidroelektrostacijas joprojām nodrošina lielu daļu no elektroenerģijas ražošanas un palīdz uzturēt stabilu enerģijas sistēmu. Daugavas HES kaskāde ir Latvijas energosistēmas pamats, to veido trīs lielas spēkstacijas, kas turklāt ražo tā saucamo zaļo enerģiju jeb elektrību no atjaunīgajiem resursiem.

Ideja par Daugavas ūdens spēka izmantošanu radusies jau 1910. gadā, taču tās īstenošanu aizkavēja Pirmais pasaules karš. Latvijas industriālās enerģētikas šūpulis ir Ķeguma HES. Celtniecība sākusies 1936. gadā zviedru inženieru vadībā, pirmais hidroagregāts iedarbināts 1939. gadā. Tolaik tā bijusi viena no modernākajām stacijām Eiropā, likusi pamatus vienotai valsts elektroapgādei un uzņēmumam "Latvenergo". Stacijas otrā daļa jeb Ķeguma HES-2 izbūvēta laikā no 1976. līdz 1979. gadam. Priekšā pēdējo divu Ķeguma HES agregātu rekonstrukcija, pēc kuras tiks sasniegti 264 MW uzstādītās jaudas.

Pēc elektroenerģijas uzstādītās jaudas ceturtā lielākā stacija Eiropas Savienībā ir Pļaviņu HES. Uzbūvēta laika posmā no 1961. līdz 1966. gadam, pērn nosvinēja 60 gadu jubileju. Tās celtniecība bijis unikāls inženiertehniskais izaicinājums, jo stacija uzbūvēta uz mīkstām gruntīm un ūdens pārgāzne ir novietota uz ražošanas bloka, ūdens līmeņa starpībai sasniedzot 40 metrus. Pļaviņu HES pēc ražošanas kapacitātes ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā ar kopējo jaudu 908 MW un pavasarī, palu laikā, ar attiecīgu pieteci tā viena pati spēj nosegt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Lai palielinātu spēkstacijas aizsprosta drošumu un nodrošinātu papildu ūdens caurlaides spēju, šobrīd sākti sagatavošanās darbi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvei. Projektu plānots īstenot līdz 2034. gadam.

Rīgas HES Daugavas kaskādē ir jaunākā spēkstacija. Atrodas netālu no galvaspilsētas – pie Doles salas. Celta no 1966. līdz 1974. gadam, kad iedarbināts pirmais hidroagregāts. Kopējā jauda sasniedz 402 MW. Līdztekus enerģijas ražošanai šai spēkstacijai esot arī svarīga nozīme kā sinhronajam kompensatoram elektrotīkla sprieguma, reaktīvās jaudas un sistēmas stabilitātes nodrošināšanā.

Kopējais turbīnu skaits lielajās HES sasniedz 23: Rīgas HES – sešas, Pļaviņu HES – desmit, Ķeguma HES – vienā krastā četras, otrā trīs. Nominālā jauda, kas uzstādīta lielajās hidroelektrostacijās, šobrīd ir 1558 MW.

Reizē ar Daugavas HES kaskādi AS "Latvenergo" vēl pieder kāda hidroelektrostacija uz pavisam citas upes – Aiviekstes. Ar kopējo jaudu 1,5 MW tā esot lielākā no mazajām HES, kas Latvijā uz dažādām upēm joprojām ir skaitāmas vairākos desmitos. Arī šī stacija bijusi būvēta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā – vēl pirms Ķeguma. Padomju laikā pamesta, atjaunota 90. gadu sākumā ar zviedru kolēģu dāvinātiem lietotiem nelielas jaudas agregātiem. Aiviekstes HES rekonstrukcija noslēgusies pirms trim gadiem, uzliekot jaunas turbīnas un papildinot to skaitu, lai iegūtu lietderīgāku ūdens resursa izmantošanu.

Todien Rīgas HES turbīnas stāvēja mierā, tādēļ bija iespēja ielūkoties arī ražošanas bloka apakšējos klājos un pat turbīnas sirdī – pavisam tuvu pie lāpstiņām, ko darbības laikā griež plūstošais ūdens.

Foto: Kaspars Krafts/LETA

Remonts un uzturēšana

Kopš HES uzcelšanas visas stacijas AS "Latvenergo" pastāvīgi modernizē, lai no tā paša ūdens daudzuma spētu saražot vairāk zaļās elektroenerģijas.

Daugavas HES šovasar īsteno virkni hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektus, jo hidrotehnisko būvju uzturēšana ir nepārtraukts un sistemātisks process, kura mērķis ir nodrošināt būvju drošu un ilgtspējīgu ekspluatāciju ilgtermiņā. Tuvāko trīs gadu laikā Daugavas HES ūdenskrātuvēs nav paredzēti ilgi ūdens līmeņa pazeminājumi. Plānotie ekspluatācijas un uzturēšanas darbi šajā periodā tiks organizēti tā, lai pēc iespējas neietekmētu ierasto ūdenskrātuvju līmeņa režīmu un ar to saistīto teritoriju izmantošanu. Rīgas HES ūdenskrātuves inženierbūvju atjaunošanu, lai aizsargātu Ogres novadu un pilsētu pret plūdu riskiem, kā arī lai nepieļautu A6 autoceļa izskalošanu, vienlaikus veic arī valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ).

Vasara ir vispiemērotākais laiks apjomīgu būvdarbu veikšanai. Betona virsmu atjaunošana: bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, papildu stiegrojuma montāža, pretkorozijas apstrāde, virsmu atjaunošana un citi darbi kopā veido liela apjoma būvdarbus, kurus vēlā rudenī un ziemā nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi, tādēļ pamatā tiem jānotiek vasaras mēnešos. Turklāt hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektu īstenošana no ieceres līdz fiziskiem darbiem objektā prasot vismaz trīs gadus, jo jāizstrādā būvprojekts, jāveic iepirkuma procedūras un visi saskaņojumi, t. sk. ūdens līmeņa pazemināšanai.

Paralēli hidrotehnisko būvju atjaunošanai pastāvīgi notiek arī HES hidroagregātu atjaunošana un uzturēšana, veicot arī to plānveida pārbūvi. Šovasar jaunas turbīnas uzstādīšana jāpabeidz Pļaviņu HES, līdz ar to pabeidzot visu desmit stacijas hidroagregātu modernizācijas projektu.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".