Evitas Počas kultūras izlase: grāmata par labbūtību, teātris Ozolniekos un koncerts Mežaparkā

Ozolnieku Tautas nama vadītāja Evita Poča stāsta, ka Jelgavas novada Ozolniekos kultūras dzīve ir aktīva, turklāt, gada šķērsgriezumā raugoties, arī ļoti ražīga: "Mūsu mērķis ir veidot pasākumus un aktivitātes tā, lai tie būtu daudzveidīgi un ikviens varētu atrast sev kaut ko piemērotu un saistošu."

Namā piedāvājot dažādas mūžizglītības iespējas, sadarbojoties ar jauniešiem, iesaistot seniorus, kultūras dzīvi būtiski bagātinot arī amatiermākslas kolektīvi.

"Pirms jaunās kultūras sezonas sākuma ir neliels brīdis ievilkt elpu, atskatīties uz aizvadītajiem pasākumiem un svētkiem, izvērtēt paveikto un, protams, sākt kalt jaunus plānus un īstenot radošās idejas nākotnei." Kultūras darbā nekad īsti neesot tāda brīža, kad viss būtu izdarīts – vienmēr jau nākamais pasākums gaidot "tepat aiz stūra".

Grāmata. Personīgā izaugsme

Džesija Inčauspija,

Foto: Publicitātes

Grāmatu lasīšanai laika atliek diezgan maz. Ja izdodas atrast brīvāku brīdi, reizēm pāršķirstu kādu atziņu vai dzejoļu krājumu, lai gūtu iedvesmu kultūras pasākuma organizēšanai. Mani īpaši interesē grāmatas par veselību, labbūtību un personīgo izaugsmi.

Pēdējā izlasītā grāmata ir šobrīd ļoti populārā Džesijas Inčauspijas "Glikozes revolūcija". Šī tēma šķiet interesanta arī tādēļ, ka rosina aizdomāties par ikdienas paradumiem un to ietekmi uz mūsu pašsajūtu. Arī Ozolnieku bibliotēkā šīs tēmas kontekstā tika organizēta tikšanās ar Viju Kilbloku, kura ir ļoti pozitīvs piemērs grāmatā aprakstītā dzīvesveida principu ieviešanai ikdienā.

Teātris. Pieredze pašu namā

Skats no Ozolnieku amatierteātra izrādes

Foto: Publicitātes

Protams, ja ir iespēja un izdevība, labprāt apmeklēju arī lielo teātru izrādes, taču pēdējā laikā teātra pieredzes visvairāk bijis tepat – Ozolnieku Tautas namā – un mūsu pašu organizētajos pasākumos.

Mūsu amatierteātris nupat piedzīvoja Ēvas Mūbergas lugas "Lietotas mantas" pirmizrādi, savukārt pagasta svētkos skatītājiem izrādījām muzikālo komēdiju "Par Kurbadu".

Protams, arī profesionālā teātra izrādes nav aizmirstas – biļetes uz Dailes teātra izrādi jau nopirktas, bet vēl priekšā neliels izaicinājums – "nomedīt" kādu Jaunā Rīgas teātra izrādes apmeklējumu.

Kino. Stāsta sajūta

Biogrāfiskā drāma

Foto: Publicitātes

Jāatzīst, ka neesmu liela televīzijas skatītāja, taču reizēm kopā ar ģimeni labprāt noskatos kādu labu filmu. Arī kinoteātrus apmeklēju diezgan reti – parasti tad, ja kāds ir ļoti aizrautīgi ieteicis kādu filmu. Tomēr pēdējā laikā esmu noskatījusies divas filmas, kuras man patiešām patika un kuras varu ieteikt arī citiem – "Solījums rītausmā" un biogrāfiskā drāma "Es lamājos".

Man kino nav tik daudz par filmu skaitu, cik par sajūtu un stāstu, kas pēc noskatīšanās vēl kādu brīdi paliek līdzi.

Izstādes. Blakus vēsturei

Panatinaiko stadions Atēnās.

Foto: Publicitātes

Izstādes mūsu Tautas namā tiek rīkotas katru mēnesi, un man ir patiess prieks, ka mūsu telpas kļūst par vietu, kur savus darbus var parādīt gan pieredzējuši mākslinieki, gan bērni un jaunieši.

Ja ir laiks, labprāt apmeklēju arī izstādes citviet. Nesen vērtējām Ozolnieku vidusskolas audzēkņu darbus, kuros bērni bija ļāvuši vaļu savai fantāzijai un zīmējuši Ozolnieku pagasta potenciālos ģerboņus. Izstādē bija apskatāmi vairāk nekā 200 autoru darbi – tas ir patiešām iespaidīgs apjoms un vienlaikus skaists apliecinājums bērnu radošumam.

No iespaidīgākajām izstādēm, ko pati esmu šogad apmeklējusi, noteikti varu minēt Olimpiskā muzeja kolekciju Panatinaiko stadionā Atēnās. Tur bija iespējams apskatīt dažādas olimpisko spēļu relikvijas – lāpas, atklāšanas ceremoniju tērpus, medaļas un citus ar olimpisko kustību saistītus priekšmetus. Šādas izstādes man patīk, jo tās ļauj ne tikai skatīties, bet arī sajust vēsturi.

Koncerts. Skanīgi un muzikāli

Ozolnieku pagasta Pļavas svētkos.

Foto: Publicitātes

Koncertus sanāk apmeklēt gan tepat, Tautas namā, gan ārpus tā. Ozolnieku pagasta Pļavas svētki aizritēja skanīgi un muzikāli. Arī pati labprāt dodos uz citu pilsētu un pagastu svētkiem, lai baudītu koncertus un smeltos idejas.

Pašu organizētajā dzīvē mūzikas netrūkst. Aizvadījām amatiermākslas kolektīvu sezonas noslēguma koncertu ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet jau pavisam drīz – septembrī – jauno kultūras sezonu atklāsim ar Raimonda Paula mūzikas repertuāru.

No pēdējā laikā apmeklētajiem koncertiem visvairāk man patika Dona koncerts Daugavas stadionā. Savukārt īpaši aizkustināja koncerts "Manai dzimtenei" Mežaparka Lielajā estrādē. Tie ir brīži, kad mūzika kļūst par kaut ko vairāk nekā tikai skaņu – rada kopības sajūtu, emocijas un paliek atmiņā.

Un, iespējams, tieši tas man kultūrā šķiet pats svarīgākais – lai pēc pasākuma cilvēks aiziet ar kādu sajūtu, domu, iedvesmu vai vienkārši labu noskaņojumu. Ja kultūra spēj cilvēku kaut uz mirkli iepriecināt, aizkustināt vai rosināt paskatīties uz kaut ko citādi, tad pasākums ir izdevies.