Islandes ceļš uz ES var ietekmēt visu paplašināšanās procesu

Islandē sestdien notiks referendums, kurā tiks izlemts jautājums, vai atsākt sarunas par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Islandiešiem būs jāatbild uz jautājumu: "Vai Islandei vajadzētu atsākt pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību?"

"Jā" nometnes uzvaras gadījumā ar Briseli tiks sāktas sarunas, kurās smagākie, domājams, būs ar zvejniecību saistītie jautājumi, par kuriem Reikjavīkai strīdi ar Eiropas valstīm notikuši arī agrāk. Ja uzvarēs sarunu pretinieki, Islande kurā ir ap 400 000 iedzīvotāju, saglabās savu vietu Eiropas Ekonomiskajā zonā, kas Eiropas vienoto tirgu līdzās 27 ES dalībvalstīm paplašina arī uz Islandi, Norvēģiju un Lihtenšteinu. Šis statuss Reikjavīkai sniedz piekļuvi Eiropas tirgum, bet nedod vietu pie galda Briselē.

Nav galīgais lēmums

Jāuzsver, ka referendumā tiks lemts tikai par sarunu atsākšanu, ne par valsts iestāšanos ES. "Ir diezgan skaidrs, ka šis referendums ir par mandāta iegūšanu sarunām," maijā parlamentā uzsvēra premjerministre Kristrūna Frostadotira, kura balsošanu raksturojusi kā "iespēju, nevis galīgo lēmumu". Islande dalībai ES pieteicās 2009. gadā pēc smagās finanšu krīzes. Iestāšanās sarunas tika apturētas 2013. gadā, kad pie varas nāca eiroskeptiski noskaņota koalīcija. Tobrīd Islandes ekonomika bija atguvusies no krīzes, atņemot vienu no galvenajiem pamudinājumiem dalībai ES, bet sabiedrības atbalsts iestājai bija noplacis, tostarp zvejas jautājuma dēļ, norāda telekanāls "Euronews". 2015. gadā Reikjavīka informēja Briseli, ka sarunas negrib atsākt un par kandidātvalsti Islande vairs nav jāuzskata. Pagrieziena punkts tika piedzīvots 2024. gadā, kad pie varas nāca proeiropeiski noskaņota koalīcija, kuras koalīcijas līgumā tika paredzēts punkts par referenduma rīkošanu par sarunu atsākšanu ar Briseli. Referenduma iznākumu prognozēt gan ir grūti. Vairumā aptauju abu nometņu atbalstītāju skaits ir diezgan līdzīgs, lai arī nedaudz lielāks atbalsts ir formulējumam, ka sarunas vajadzētu atsākt. Arī politiskajā spektrā vērojama šķelšanās. Pašlaik pie varas esošajā centriski kreisajā koalīcijā sarunu atsākšanu atbalsta premjeres pārstāvētie sociāldemokrāti, kā arī liberāļi, bet Tautas partija ir pret to. Pret sarunām ar ES ir parlamentā pārstāvētā opozīcija.

Zivju jautājums

Lai arī referendums notiek uz strauji mainīgo ģeopolitisko notikumu fona, kampaņā lielākoties dominējuši ekonomiskie jautājumi, vēsta "Euronews". Īpaši vēlētāju domas ir pievērstas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai. 

Jūras produkti veido ap 40% no Islandes eksporta, tāpēc kontrole pār valsts teritoriālajiem ūdeņiem ir svarīga ne tikai islandiešu identitātei, bet tai ir arī liela ekonomiskā nozīme. 

Galvenais klupšanas akmens iespējamās sarunās nākotnē droši vien būtu Islandes dalība ES kopējā zivsaimniecības politikā, uz kuru, domājams, uzstātu Brisele. Tā nosaka limitus un nozvejas kvotas dalībvalstīm. Islandes galvenā zivsaimniecības federācija SFS ir paudusi, ka dalība ES atstās Islandi "bez spējas rīkoties kā neatkarīgai piekrastes valstij". Islandes valdība ir atzinusi, ka sarunu sadaļas, kas attiecas uz lauksaimniecību un zivsaimniecību, sarunās būs visgrūtāk noslēgt. Reikjavīka tomēr cer, ka sarunu gaitā Brisele būs gatava tai piešķirt izņēmuma statusu. "Iestāšanās sarunas vienmēr atspoguļo katras kandidātvalsts specifisko realitāti," platformā "BlueSky" pauda ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa, liekot saprast, ka Brisele varētu mēģināt kaut kā ar Reikjavīku vienoties par šo svarīgo jautājumu. Īpašas piekāpšanās Islandei tomēr varētu atvērt jaunu Pandoras lādi. Īrijas zvejnieki jau ir paziņojuši, ka arī gribētu izņēmumus savai nozarei.

Referenduma nozīme Eiropai

Apskatnieki norāda, ka kopš iepriekšējām Islandes sarunām par iestāšanos ES ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusies. Noticis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, bet ASV prezidents Donalds Tramps draudējis pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi, kuru savos komentāros brīžiem ir sajaucis ar Islandi. ES arī vairs neatrodas Apvienotā Karaliste, kurai ar Islandi bijuši nopietni strīdi par zvejas tiesībām. Ārlietu ministre Torgerda Katrīna Gunnardotira šogad publicētā ziņojumā uzsvēra, ka Islandes attiecības ar ES ir viens no galvenajiem elementiem, lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību. Jāpiebilst, ka Islande ir NATO dalībvalsts – vienīgā, kurai nav regulārās armijas. Pirms sarunu pārtraukšanas Islande bija noslēgusi 11 no 33 iestāšanās sarunu sadaļām. Ja islandieši nolems atsākt sarunas, tad Islande būs uzskatāma par iestāšanās "procesa līderi", paziņojusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa. Sarunu process varētu noslēgties gada vai divu laikā, prognozējusi paplašināšanās komisāre Kosa, norādot, ka Islande jau atrodas ES vienotajā tirgū. Apskatnieki pauž, ka sestdienas referenduma rezultātam varētu būt liela ietekme uz kopējo ES paplašināšanās procesu. "Nē" nometnes uzvara varētu liecināt, ka ES nav pārāk interesanta turīgām Eiropas valstīm, ņemot vērā, ka pārējās kandidātvalstis ir nabadzīgākas valstis Eiropas austrumos un dienvidaustrumos. Savukārt "jā" nometnes uzvara stiprinātu ES prestižu pēc breksita, strīdiem par migrācijas jautājumiem un lēnās ekonomiskās izaugsmes virknē dalībvalstu. Ja islandieši izlems sarunas atsākt, paplašināšanās procesā Islande varētu tikt "sapārota" ar kādu citu kandidātvalsti, piemēram, Melnkalni, kas ir nabadzīgāka, pauduši ES diplomāti. Šādā veidā tiek cerēts paplašināšanas procesu padarīt straujāku. Pēdējo reizi ES paplašinājās 2013. gadā, kad tika uzņemta Horvātija.