22.2 °C
Krievijas trieciena un tam sekojošās eksplozijas rezultātā Bučas rajonā Kijivas apgabalā gājuši bojā 37 cilvēki un vēl 42 cietuši, sestdien paziņoja Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Kā norādīja Tkačenko, upuru skaits varētu būt lielāks. Starp viņiem ir Dmitrovas pašvaldības vadītājs Tarass Didičs, kurš bija viens no pirmajiem, kas ieradās notikuma vietā.
Dažāda smaguma traumas guvuši 42 cilvēki, tostarp četri bērni. Septiņi cietušie ir hospitalizēti.
No ārkārtas notikuma zonas evakuēts 381 cilvēks, tostarp 59 bērni.
Notikuma vietā turpinās glābšanas un ugunsdzēsības darbi, konstrukciju nojaukšana un cilvēku meklēšana.
Krievija triecienu uzņēmumam Bučas rajona Mila ciematā veica piektdienas vakarā.
Ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu par sprādziena apstākļiem uzņēmuma teritorijā un atbildīgo amatpersonu rīcību.
Ģenerālprokuratūrā precizēja, ka tiks pārbaudīta sprādzienbīstamu priekšmetu un materiālu izvietošanas un glabāšanas likumība uzņēmuma teritorijā, nepieciešamo atļauju un saskaņojumu esamība, kā arī to amatpersonu rīcība, kuras pieņēma attiecīgos lēmumus.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, 28. augustā apmēram plkst. 20.10 Krievijas uzbrukumā uzņēmuma teritorijā Milas ciematā trāpīja vai nokrita bezpilota lidaparāts. Uzņēmuma teritorijā izcēlās plašs ugunsgrēks un sākās detonācija, teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Rajona teritorijā ir pilnībā iznīcināta privāta dzīvojamā māja, vēl 50 mājas ir bojātas. Bojājumus ir guvusi arī ugunsdzēsēju automašīna un pansionāts senioriem.
Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka munīciju nedrīkst glabāt blakus dzīvojamajām ēkām, komentējot Krievijas uzbrukuma sekas noliktavai Milas ciematā.
Pēc prezidenta teiktā, uzbrukuma un tam sekojošās detonācijas rezultātā ievērojami tika izpostīta apkārtējā infrastruktūra.
"Tika veikts uzbrukums noliktavai, kam sekoja sprādziens. Diemžēl apkārtējai infrastruktūrai nodarīti ievērojami postījumi: bojāti dzīvojamie nami, pansionāts vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd ir zināms, ka gājuši bojā 27 cilvēki. Viens no bojāgājušajiem ir Dmitrovas pašvaldības vadītājs Tarass Didičs. Viņš glāba cilvēkus," pavēstīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka šobrīd ir zināms par desmitiem ievainoto.
"Jau vairāk nekā 370 cilvēki ir evakuēti, un evakuācija turpinās," sacīja Zelenskis.
Zelenskis piebilda, ka jau ir uzklausījis premjerministra Serhija Korecka un iekšlietu ministra Ivana Vihovska ziņojumus.
"Tiem, kas to pieļāva, noteikti būs jāatbild par saviem lēmumiem. Ir ierosināta krimināllieta saskaņā ar pantu par dienesta nolaidību. Pastāv normas: munīcija nedrīkst atrasties māju un citu dzīvojamo ēku tuvumā. Noteikti tiks izdarīti atbilstoši secinājumi," solīja Zelenskis.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Tusks: Krievija ļoti nopietni gatavojas eskalācijai karā ar Ukrainu un visā reģionā
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka pastāv pazīmes par Krievijas nopietnu gatavošanos eskalācijai, un ka tuvākie septiņi līdz astoņi mēneši var kļūt kritiski Ukrainas, Polijas un visa reģiona drošībai.
Tusks paziņoja, ka Polija uztur pastāvīgu saziņu ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadību un informācija par CIP direktora Džona Retklifa darbību nav pārsteigums.
"Mēs uzturam pastāvīgu saziņu ar CIP vadību, tāpēc mūs nepārsteidz nekāda informācija par CIP vadītāja darbībām un pasākumiem,"
norādīja Polijas premjerministrs.
Pēc Tuska teiktā, drošības jautājumos daļa informācijas ir jāpatur konfidenciāla, taču tas nenozīmē, ka sabiedrībai ir jāliedz informācija par vissvarīgākajiem draudiem.
Viņš uzsvēra, ka tagad runa vairs nav tikai par CIP direktora vizīti Maskavā.
Pēc viņa teiktā, pēdējo nedēļu laikā ir parādījušies daudzi publiski signāli par to, ka Krievija gatavojas situācijas eskalācijai.
"Ir zināms, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai - gan karā ar Ukrainu, gan visā reģionā, un ka Krievijai šis rudens un ziema ir jākļūst par izšķirošiem," uzsvēra Tusks.
Kā vēstīts, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
