Pagājušā gada nogalē sociālajos tīklos parādījās video, kuros kāds Londonā dzīvojošs marokāņu izcelsmes jauneklis dalījās iespaidos par frizētavas apmeklējumu. Varētu domāt – kas gan te neparasts. Un tomēr! Apstaigājis Londonas frizētavas un sapratis, ka matu griezums maksā vismaz 35 britu mārciņas jeb 41 eiro, jaunais vīrietis izlēma doties pie friziera uz Maroku. 

Pats lētākais lidojums vienā virzienā uz kādu no Marokas pilsētām (cik var noprast no video, tā bija Marrākeša) viņam izmaksāja 15 britu mārciņas. Turp un atpakaļ – 30 britu mārciņas. Vēl 10 mārciņas par hostelī pavadītu nakti un astoņas mārciņas par pašu frizieri. Pavisam kopā tas ir 48 mārciņas. Plus vēl dažas mārciņas par vakariņām un brokastīm. Mūsu varonis atgriezās Londonā izceļojies, pilns jaunu iespaidu un turklāt vēl safrizēts. Saprotams, uz Maroku viņu aizveda privāta interese, šajā gadījumā izdevīgums. Skotu ekonomists Ādams Smits (1723–1790) pirmais sāka runāt par brīvā tirgus "neredzamo roku". Savā 1776. gadā izdotajā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un tās cēloņiem" viņš apgalvoja, ka brīvā tirgus apstākļos cilvēks, vadoties no savām personīgajām interesēm (peļņa, vara, slava, redzamība utt.), pats to neapzinādamies, rada labumu visai sabiedrībai. Uzņēmējs rada preces un pakalpojumus, veido jaunas darba vietas, konkurē ar zemākām cenām, labāku kvalitāti un efektīvāku resursu izlietojumu. "Neredzamās tirgus rokas" vadīts, viņš dzenas pēc peļņas un reizē palīdz visiem. Ā. Smits arī uzskatīja, ka katras valsts uzplaukuma pamatā ir privātīpašums, valsts neiejaukšanās ekonomikā un minimāla birokrātija.

Sagaidāms, ka drīzumā valdībai nāksies lemt par finansiālu atbalstu (sauksim to tā) lidsabiedrībai "Air Baltic". Raugoties nu jau 31 gadu vecās kompānijas vēsturē, redzam, ka kopumā tā strādājusi ar zaudējumiem. Tā nu iznāk, ka nodokļu maksātāji ir subsidējuši lidojumus, iespēju ceļot, atpūsties, doties darba darīšanās. Patlaban notiekošā diskusija grozās ap "Air Baltic" pienesumu