Šenberga: Jo mazāk kļūdu pieļauj pašā sākumā, pirmajos desmit, piecpadsmit gados, jo mežs vērtīgāks

Agrita Šēnberga mežsaimniecībā darbojusies 37 gadus, bet par konsultanti Meža konsultāciju pakalpojumu centrā strādājusi pēdējos septiņus. Jūlijā saņēmusi balvu "Gada konsultants 2025". Saruna ar viņu par secinājumiem konsultantes darbā.

Ja jūs aizvestu uz nejauši izvēlētu privāto mežu, pēc kādām pazīmēm jūs pirmajās desmit minūtēs pateiktu – šim mežam ir labs saimnieks vai nav?

Agrita Šēnberga: Pirmajās minūtēs noteikti skatītos, cik mežs ir skaists, bet galvenais – vai tajā ir redzama apsaimniekošanas loģika. Pievērstu uzmanību koku sugu dažādībai un vecuma struktūrai. Labs saimnieks parasti nav atstājis tikai viena vecuma un vienas sugas audzi. Ir gan jauni, gan dažāda vecuma koki.

Skatītos arī, kā mežs atjaunojas – vai zem lielajiem kokiem un atvērumos vispār ir vieta, kur ienākt nākamajai paaudzei. Vēl viens būtisks aspekts – vai mežs nav gluži kā izslaucīts. Reizēm aizbraucu pie īpašnieka, un viņš lepojas, ka izvācis visus kritušos kokus, sausokņus. Taču tie dabai ir bioloģiski nozīmīgi elementi. Tad mums īpašniekam jāskaidro, ka kaut kas mežā tomēr jāatstāj. Nevar visu paņemt un mežu atstāt kā izslaucītu. Skaists mežs nevar būt kā izslaucīta sēta.

Skatītos arī, vai cirtes ir pārdomātas. Ja saimnieciskā darbība veikta, vai ainavā nav palikusi vienkārši kaila brūce, vai cirtes laikā saglabāti dabas elementi.

Kādus jautājumus meža īpašnieki jums šogad uzdod visbiežāk?

Šogad ļoti daudz jautājumu ir tieši par meža atjaunošanu. Cilvēks ir nocirtis kailcirti, parādās kārtējie Eiropas Savienības projekti, un viņš domā: tagad man pienākas Eiropas atbalsts, lai šo mežu atjaunotu. Viņam mēdz būt pārsteigums, ka par parastu meža atjaunošanu pēc cirtes šāds atbalsts nav paredzēts.

Protams, ir arī mūžīgais ekonomiskais jautājums: cik es no sava meža varu iegūt? Ir iegūts īpašumā mežs, jautājums, ko ar to iesākt, ar ko sākt? Visu izšķir mērķis, un ir labi, ja saimnieka vēlmes sakrīt ar iespējām.

Pašlaik līdz 4. septembrim ir atvērta atbalsta kārta mežsaimniecībai. Kādus kopšanas darbus iespējams veikt ar Eiropas Savienības atbalstu?

Jā, šo gan ir vērts izmantot. Mēs par šo atbalsta iespēju stāstām īpašniekiem. Šāda veida atbalsta kārtas meža īpašniekiem notiek divreiz gadā. Vispopulārākā aktivitāte ir jaunaudžu retināšana. Atbalstu izmanto arī neproduktīvu audžu nomaiņai pret produktīvākām audzēm.

Pēdējos gados aizvien vairāk īpašnieku un arī lauksaimnieku iesaistās lauksaimniecībā neizmantojamu zemju apmežošanā. 

Agrāk mēs to tik daudz nenovērojām, bet pašlaik šādu projektu kļūst vairāk. Meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs paredzētā likme – 1514 eiro par hektāru.

Vai no īpašuma lieluma ir atkarīgs, vai ir vērts pieteikties projektam? Ja ir tikai viens vai pieci hektāri, vai ir vērts ar projektu ķēpāties?

Jāskatās, kāds ir konkrētā cilvēka mērķis. Vai viņam ir pienākusi obligātā kopšana, vai tuvākajos gados ir paredzēta jaunaudžu kopšana? Vai viņš pats to darīs vai uzticēs firmai? Reizēm ir diezgan liela neizpratne par pašu atbalstu – cilvēki to mēdz uztvert gandrīz kā pabalstu, nevis atbalstu konkrētam darbam. Arī meža apsaimniekošanas intervenču plāna sagatavošana un pēc tam projekta pieteikuma sagatavošana Lauku atbalsta dienestam maksā naudu. Tāpēc cilvēkam ir rūpīgi jāizrēķina, vai tas atmaksājas.Taču es uzskatu, ka arī mazam īpašniekam atbalsts ir izdevīgs. Pat ja viņš pats iet un kopj savus dažus hektārus, šis darbs tik un tā ir jāizdara un tam ir izmaksas.

MKPC palīdz arī sagatavot šos projektus?

Jā, daudziem palīdzam. Tagad ir laikmets, kad viss ir jāautorizē elektroniski, un ne katrs meža īpašnieks ir tik zinošs, lai pats varētu pieslēgties sistēmām, sagatavot meža apsaimniekošanas intervenču plānu un pēc tam projekta pieteikumu. Mēs kā konsultanti palīdzam īpašniekiem projektus sagatavot.

Cik meža īpašnieku jūs gada laikā apkalpojat ar konsultācijām un citiem pakalpojumiem?

Kopumā konsultācijas sniedzu aptuveni 300 cilvēkiem gadā. Ir tādi, kuri nāk regulāri un uzticas mums visos meža apsaimniekošanas jautājumos. Kad aicinām uz mācībām, viņi reizēm atbild: "Mēs uz mācībām nenāksim, jūs mums paši izstāstīsiet, kāpēc mums vēl jāmācās?" Un ir arī tādi īpašnieki, kuri atnāk vienu reizi pēc kāda konkrēta pakalpojuma.

Ja īpašnieks negrasās mežu cirst vēl vairākus gadu desmitus un grib to atstāt bērniem, vai mežs tik un tā ir jākopj? Ko viņš iegūst?

Protams, ka mežs ir jākopj. Ja audzi, kura būtu jākopj, vienkārši atstāj nekoptu, tā kļūst pārāk bieza, kokiem trūkst gaismas, mitruma un augšanas telpas. Tas viss ir vajadzīgs, lai koks izaugtu liels un veselīgs.

Ar gadiem arī lietkoks var sākt bojāties, un tā vērtība samazinās. Tāpēc kopšana jāveic laikus. Galvenais ir nenokavēt dabiski atjaunojušās jaunaudzes kopšanu. Tajā brīdī jāizvērtē, kurš kociņš atstājams nākotnei un kurš būtu izņemams. Manuprāt, pēdējā laikā cilvēki dabisko atjaunošanos izmanto diezgan daudz.

Jau pirmajos desmit, piecpadsmit gados būtu jāizņem bojātie un neperspektīvie koki un jāskatās nākotnē – jāatbrīvo augšanas telpa perspektīvajiem kokiem. Tas nākotnē dod arī lielāku ekonomisko ieguvumu.

Vai pēc dažiem nokavētiem gadiem vēl visu var izlabot?

Kaut ko vēl var labot, bet ekonomiskais ieguvums būs mazāks. Jo mazāk kļūdu pieļauj pašā sākumā, pirmajos desmit, piecpadsmit gados, jo labāk.

Arī vēlāk audze, protams, ir jākopj. 

Kokiem augot, vajag arvien vairāk telpas, tie savā starpā konkurē. Jāatbrīvo perspektīvie koki no konkurences, jāizveido tiem pietiekama augšanas telpa, jāsaglabā kvalitatīvākie un konkrētajiem augšanas apstākļiem piemērotākie koki.

Ja pēc 30 gadiem jau ir izveidojies līks vai sliktas kvalitātes stumbrs, to ar vienu kopšanas reizi vairs nevar padarīt par taisnu, kvalitatīvu koku. Tāpēc svarīgi nenokavēt pašu sākumu.

Vai varat nosaukt piecas tipiskākās kļūdas privāto mežu kopšanā?

Viena no tipiskākajām kļūdām ir jaunaudžu kopšanas atlikšana. Īpašnieks domā: lai vēl pāris gadiņus paaug. Bet tieši šajā laikā veidojas nākotnes koka stumbra kvalitāte un vainags. Vēlāk to vairs nevar izlabot.

Otra kļūda – kopšanā kokus izvēlēties tikai pēc izskata, nevis pēc visas audzes mērķa. Ne katrs līks vai šķietami mazvērtīgs koks automātiski jāizņem, un ne katrs vizuāli skaists koks obligāti ir labākais nākotnes koks. Nepareiza izvēle var izjaukt audzes struktūru.

Trešā kļūda ir nepareizi izvēlēta koku suga konkrētajiem augšanas apstākļiem. Jāskatās, kāda suga konkrētajā vietā vispār var augt – kādi ir mitruma apstākļi, augsne, meža tips. Piemēram, eglei nepatīk pārmērīgs mitrums.

Ceturtā kļūda – mežu iestādīt, bet pēc tam pirmos gadus to nekopt. Ja mākslīgi iestādīta priede, tā tūlīt ir jākopj. Var gadīties, ka pat divreiz gadā jāatbrīvo no zāles un aizēnojuma. Ja to neizdara, otrajā gadā priedi tur var vairs neatrast. Priede ir gaismas prasīga suga, un ēnā tā var aiziet bojā.

Piektā ļoti būtiskā kļūda ir neaizsargāt jaunos kokus pret pārnadžiem. Saimnieks mežu atjauno, iestāda, bet neveic aizsardzību. Tad atnāk stirnas, brieži vai vai aļņi, apkož jaunos kociņus, un audze var aiziet bojā.

Viena no lielākajām kļūdām – cilvēks mežu iestāda un domā: tagad tas augs. Paiet gads vai divi, un viņš aizmirst, ka arī šis mežs ir jākopj.

Vai varat atcerēties gadījumu, kad īpašnieks pie konsultanta atnācis jau par vēlu?

Pagājušajā nedēļā mums bija ļoti interesants un diemžēl skumjš gadījums. Īpašnieks bija pieteicies Eiropas atbalsta projektam. Pagājušajā gadā mēs viņam sagatavojām plānu un projektu, un šogad bija jāveic jaunaudzes kopšana.

Acīmredzot starp īpašnieku un darbu veicējiem bija radusies kāda nesaprašanās par to, kas tieši mežā jādara. Firma iegāja jaunaudzē un būtībā visu jaunaudzi nocirta. Palika gandrīz kaila vieta. Tad īpašnieks atnāca pie mums ar jautājumu – ko mēs tagad tur varam darīt? Arī tādi gadījumi diemžēl ir.

Vai Zaļā kursa un klimata politikas ietekmi jūtat arī savā konsultantes darbā?

Agrāk par šiem jautājumiem cilvēki bieži vispār negribēja neko dzirdēt un arī savos īpašumos neko tādu ieviest. Pēdējos gados domāšana ir mainījusies un cilvēkiem ir daudz lielāka interese par visu, kas saistīts ar zaļajiem jautājumiem.

Piemēram, ļoti daudz jautā par CO₂ kredītiem. Arī mums šajā jautājumā vēl daudz kas nav līdz galam skaidrs. Tiek solīts, ka būs iespējams slēgt līgumus un saņemt šādus kredītus, Latvijā cilvēki vēl īsti nav saņēmuši šos CO₂ kredītus.

Vai gadu gaitā ir mainījušies ieteikumi par to, cik biezi mežs jāstāda un jāaudzē?

Jā, tas gan ir mainījies. Agrāk, mākslīgi atjaunojot, runāja pat par apmēram četriem tūkstošiem stādu uz hektāru. Tagad skaits ir daudz mazāks – ap pusotru tūkstoti, bet priedei ap diviem tūkstošiem koku uz hektāru.

Dabiski atjaunotās audzes parasti ir ļoti biezas, un īpašnieki bieži negrib tās izretināt tik stipri. Taču, ja cilvēks ir pieteicies Eiropas atbalstam, tad noteikumi ir stingri – audze jāizretina līdz noteiktajam koku skaitam, kas paredzēts tabulās. Ja grib saņemt atbalstu, īpašnieks šajā jautājumā vairs nevar rīkoties tikai pēc saviem ieskatiem.

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.