Vai Latvijai draud migrantu bandas?

"Latvijas Avīzes" publikācijā 26. augusta numurā rakstījām par Valsts policijas sniegtajiem datiem, ka trešo valstu pilsoņu kā aizdomās turēto mūsu valstī nav daudz, turklāt viņu pārkāpumi visbiežāk saistīti ar transportlīdzekļu vadīšanu.

Tomēr sabiedrībā aug bažas par dažādiem riskiem saistībā ar imigrāciju. Migrantu bandas kā Zviedrijā nav izveidojušās. Vai tas, ka tādu noziedzīgu migrantu bandu, kādas ir citās rietumvalstīs, Latvijā vēl nav izveidojušās, nomierina? Vai Latvijas tiesībsargājošās institūcijas apzinās, līdz kurai robežai var kontrolēt migrantu pieplūdumu?

Apdraudētie rajoni Zviedrijā

Zviedrijas piemērs ar piecus gadu desmitus īstenoto migrantu iekļaujošo politiku parāda, ka var nonākt līdz tādai situācijai, ka rodas rajoni, kurus valsts nespēj pilnībā kontrolēt. Zviedrijas Statistikas birojs (SCB) konstatējis, ka līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem dominējusi darbaspēka migrācija, tad tā samazinājās un Zviedrijas imigrāciju arvien vairāk veidoja bēgļi un viņu ģimenes, kuri atšķirībā no daudziem agrākajiem darba migrantiem daudz biežāk palika valstī ilgtermiņā. Tad sāka veidoties tās migrantu kopienas, no kurām vēlāk izauga segregētie rajoni, ko Zviedrijas policija tagad sauc par sociāli un krimināli apdraudētiem rajoniem ("utsatta områden"). Pērn policijas novērtējumā Zviedrijā joprojām bija 65 šādi rajoni, no kuriem 19 – "särskilt utsatta" (īpaši apdraudētie).

Zviedrijas Noziedzības novēršanas padomes detalizētie reģistru dati par aizdomās turētajiem pēc vietējās vai ārvalstu izcelsmes aptver periodu tikai līdz 2018. gadam. Vai vēlākajos gados, atšķirot ārvalstu izcelsmi likās politnekorekti? Mūs interesējošie dati publicēti padomes 2021. gada pētījumā, kas iekļauts arī 2025. gada ziņojumā "Migrācija un noziedzība".

Minētā pētījuma autors Davids Šannons secina, ka rajonos ar zemu sociālekonomisko statusu ir liels migrantu procents un tajos kriminālajiem spēkiem ir ievērojama ietekme uz vietējo sabiedrību. Zviedrijas policija šo attīstību raksturo kā "normalizācijas procesu": iedzīvotāji un pat policija pakāpeniski sāk nenovērtēt kriminālo situāciju, cilvēki pielāgo savu uzvedību, izveidojas klusēšanas kultūra, samazinās ziņošana un liecināšana, un policijai sava uzdevuma veikšanai jau jāpielāgo darba metodes vai ekipējums.

No pētījuma izriet, ka piecos gadu desmitos migrantu bandu veidošanās ķēde ir šāda: pirmā paaudze 20. gs. 80. gados, tad ģimeņu apvienošanās, paliekot dzīvot, 1990.–2000. gados rodas otrā paaudze, kura jau šajā gadsimtā izveidojusi sociāli un etniski koncentrētus rajonus. Savukārt tajos veidojušās bandas un "apdraudētie rajoni".

Šī pakāpe jau ietver paralēlas sabiedriskās struktūras, augstu noziedznieku koncentrāciju, būtiski apgrūtinātu policijas un citu valsts institūciju darbību, izteiktu klusēšanas kultūru un sistemātisku bērnu un jauniešu iesaisti organizētajā noziedzībā. 

Policijas iespējas darboties ir stipri ietekmētas vai tai jāmaina taktika. Zviedrijas valsts likumi tajos rajonos nav pārstājuši darboties. Tiesiskuma lielākais apdraudējums nav reliģiskās vai etniskās alternatīvās institūcijas, bet kriminālās struktūras un vispārēja sociālā atstumtība.

Martins Holstens ar kolēģiem pētījumā "Noziedzība kā nevienlīdzības cena? Reģistrētās noziedzības atšķirības starp bērnībā ieceļojušajiem, imigrantu bērniem un Zviedrijā dzimušu vecāku bērniem" analizējis vairāk nekā 63 tūkstošus cilvēku Stokholmā. Viņš konstatējis, ka ar vecāku trūcīgumu un dzīvesvietas nošķiršanu izskaidrojamas puse līdz trīs ceturtdaļām reģistrētajos noziegumos starp grupām.

Jau pirms desmit gadiem Mannes Gerella un Karla Kronkvista pētījumā "Vardarbīgā noziedzība, kopienas spēja uzturēt kārtību un pilsētas centra ietekme Malmē" atklāta spēcīga saistība starp vardarbīgu noziedzību un zemu iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un gatavību kopīgi uzturēt normas un iejaukties, ja kaut kas notiek.

Tomēr kopumā zinātniskā literatūra neatbalsta apgalvojumu, ka migrantu skaita pieaugums automātiski palielina noziedzību. Vācijas statistika par notiesātajiem ārvalstniekiem neparāda sakarību starp migrācijas pieaugumu un noziegumu skaitu. No 2020. līdz 2024. gadam ārvalstnieku skaits pieauga par 23%, bet notiesāto ārvalstnieku skaits – tikai par 4,1%. Notiesāto īpatsvars samazinājās no 2,17% līdz 1,83%.

Kā nostiprinās kriminālie grupējumi

Migrantu organizētā noziedzība nav viena kritiskā skaitļa vai īpatsvara izraisīta. No šiem pētījumiem var salikt diezgan skaidrus migrantu noziedzības veidošanās ķēdes posmus.

Pirmais. Kopienas izveidošanās. Darbs, īrēts dzīvoklis, radi un tautieši, savi veikali, pakalpojumi, reliģiskā dzīve. Bet tas nav noziedzības indikators.

Otrais. Telpiska un sociālekonomiska koncentrācija. Daudziem ir vājas valodas zināšanas, zemi ienākumi, nestabils darbs, ierobežots kontakts ārpus savas kopienas. Bērni arvien vairāk aug tajā pašā sociālajā vidē.

Trešais. Kriminālās struktūras iesakņojas vietējā ekonomikā un jauniešu vidē. Parādās atklāts narkotiku tirgus, nelegāla ekonomika, jauniešu vervēšana, kriminālie starpnieki un vietējie uzņēmumi, kas tiek izmantoti noziedzīgajai ekonomikai. 

Zviedrijas pētījumos tieši bērnu iesaisti kriminālajos tīklos dzīvesvietā sauc par vienu no galvenajām problēmām.

Ceturtais. Mainās iedzīvotāju uzvedība. "Neiejaucies", "nerunā ar policiju", "mēs šo nokārtosim paši". Rodas bailes no atriebības, liecinieki klusē, daļa pārkāpumu tiek pieciesti. Pētījumos konstatēja, ka bailes no represijām bija galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nevēlējās sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Piektais. Kriminālā pārvaldība jeb paralēla vara. Kriminālā grupa spēj noteikt, ko cilvēki drīkst darīt, risina konfliktus, iebiedē lieciniekus, vervē bērnus un apgrūtina valsts institūciju darbu.

Vairāk zādzību un uzbrukumu, nevis izvarošanu

Pētījumā "Pagājušā nakts Zviedrijā? Gausa procesu izmantošana demogrāfisko pārmaiņu izpētei pašvaldību līmenī" (2020. g.) analizēts, kā ārzemēs dzimušo īpatsvars saistīts ar reģistrētās noziedzības izmaiņām Zviedrijas pašvaldībās 2002.–2014. gadā. Pētījumā aplūkoti trīs noziedzīgu nodarījumu veidi – izvarošana, zādzības ar ielaušanos un uzbrukumi.

Analīzē netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp ārzemēs dzimušo īpatsvaru un izvarošanas gadījumu skaita izmaiņām. Reģistrēto izvarošanas gadījumu pieaugumu autori galvenokārt saista ar likumu un ziņošanas prakses izmaiņām. Zādzību ar ielaušanos skaits pētītajā periodā kopumā samazinājās, taču to līmenis bija nedaudz augstāks pašvaldībās ar lielāku ārzemēs dzimušo īpatsvaru. Savukārt uzbrukumu skaits uz iedzīvotāju bija pozitīvi saistīts ar ārzemēs dzimušo īpatsvaru pašvaldībā. Tātad procentuāli vairāk zādzību un uzbrukumu, nevis izvarošanu. Jāņem vērā, ka šāda tendence Zviedrijā novērota pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Jaunāki dati ir par Franciju, un arī tie pierāda būtisku migrantu veikto zādzību pieaugumu. Francijas Iekšlietu ministrija norāda, ka 2024. gadā ārvalstnieki veidoja 17% no visiem aizdomās turētajiem, kamēr viņu īpatsvars iedzīvotāju vidū bija ap 8–9%. Atsevišķos mantiskajos noziegumos migrantu noziedzība bija daudz augstāka – 39% zādzībās no automašīnām, 38% dzīvokļu zādzībās un 30% vardarbīgās zādzībās bez ieroča. 

Taču šā raksta tēmas sakarā zīmīgi ir tas, ka 2024. gadā ārvalstnieku īpatsvars auga, bet viņu īpatsvars starp aizdomās turētajiem palika 17%. Kopumā lielāka ārvalstnieku populācija nav nesusi augstāku noziedzības līmeni.

Protams, šis nepierāda, ka migrācijai nav ietekmes uz absolūto noziegumu skaitu. Ja cilvēku grupu kļūst vairāk, arī to izdarīto nodarījumu absolūtais skaits var augt. Taču pagaidām šie dati neatbalsta vienkāršoto izplatīto uzskatu "jo vairāk migrantu, jo augstāks migrantu noziedzības līmenis".

No tā var secināt, ka robežšķirtne nav iebraucēju skaits vai "cik procentu rajonā ir migranti". Robežšķirtne ir brīdis, kad daļa iedzīvotāju sāk rēķināties ar neformālās un kriminālās varas reakciju vairāk nekā ar valsts institūciju darbību. Valsts tiesības juridiski darbojas, bet slēgtā kopienā sociālais spiediens var panākt, ka cilvēks tās faktiski neizmanto.

Tas savukārt sasaucas ar britu pētījumiem: problēma tiek saskatīta nevis pašā imigrantu kopienas pastāvēšanā, bet ilgstošā dzīvesvietas, skolu, valodas, nodarbinātības un sociālo kontaktu segregācijā, nošķiršanā. Viens un tas pats cilvēku loks sāk kontrolēt darbu, dzīvesvietu un parādus. Par konfliktiem un darba ekspluatāciju vairs netiek ziņots policijai. Rodas neformāli "šķīrējtiesneši". Piemēram, šariata padomes (balstīta uz musulmaņu svētajiem rakstiem Korānu) Apvienotajā Karalistē (AK) nodarbojas ar ģimenes lietām – strīdu risināšanu laulībā, šķiršanos, aizbildniecību par bērniem un mantojumiem. AK esot noslēgts vismaz 100 000 islāma laulību, nereģistrējot oficiālās iestādēs, tādēļ likuma priekšā pāri nav precēti. Lai šādu reliģisku laulību šķirtu, vīram pietiek pateikt "šķiros" trīs reizes, taču sievai šādu privilēģiju nav. Šariata tiesas uzspiež dzimumu nevienlīdzību, īpaši šķiršanās un mantojumu lietās.

Šādos nošķirtos, etniski viendabīgos rajonos cilvēki baidās liecināt. Zviedrijas policijas definētajos īpaši apdraudētajos rajonos viena no raksturīgajām pazīmēm ir klusēšanas kultūra. Parādās jauniešu grupas, narkotiku tirgus un sistemātiska vervēšana. Uzņēmumi kļūst par kriminālās ekonomikas infrastruktūru. Tas ir process, kuru zviedri sauc par kriminālās ietekmes normalizāciju.

Ministrs vēlas migrantu kvotas

Latvijas Valsts policija neizslēdz, ka ir iespējama dabiska etnisko kopienu veidošanās, pateicoties kopīgai valodas izpratnei, tradīcijām un kultūrai, arī reliģiskajam fonam, uz ko arī norāda citu valstu pieredze, tostarp no Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm. "Valsts policija rūpīgi seko līdzi aktuālajai situācijai valstī un vērš uzmanību, ka šobrīd Latvijā nav novērotas šāda veida organizētas noziedzīgas grupas, kā arī policijas rīcībā esošie dati norāda, ka trešo valstu pilsoņu veiktie noziedzīgie nodarījumi ir salīdzinoši mazskaitlīgi un lielākoties saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Valsts policija arī regulāri apmainās ar informāciju ar valsts drošības iestādēm, izvērtējot situāciju ne tikai noziedzības apkarošanas, bet arī kopējās valsts drošības kontekstā, kā arī ņem vērā starptautiskās sadarbības ietvaros gūtās atziņas un citu valstu pieredzi šajos jautājumos," šādu vispārīgu atbildi saņēmu no Valsts policijas.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava izteikumos ir noteiktāks. "Āzijas un Āfrikas valstu ļaužu vides Latvijā ir diezgan slēgtas. Šobrīd valsts tiesībsargājošās iestādes situāciju kontrolē. Taču, ja migrantu skaits turpinās augt, tad situācija pasliktināsies. Radīsies etniskas noziedzības grupas, tai skaitā teroristiskas, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā. Un baisi noziegumi būs ikdiena. Tad saķersim galvas un domāsim, ko nu darīt, jo ir kaut kāda robeža, līdz kurai mēs patiešām varam stingri kontrolēt situāciju un neļaut veidoties migrantu bandām. Tādu situāciju negribu pieļaut. Būtiski noteikt kopējo ārvalstnieku skaitu jeb kvotas Latvijā," intervijā "Latvijas Avīzei" teica iekšlietu ministrs Jānis Dombrava. "Par šo skaitu dažādiem politiķiem un amatpersonām viedoklis ir dažāds. Es šo jautājumu gribētu uzticēt drošības iestādēm: gan kāds varētu būt kopējais skaits, gan – pa atsevišķām valstīm. Ir Eiropas valstis, kur šādas kvotas ir noteiktas. Latvija šobrīd ir viena no drošākajām Eiropas valstīm, un tāda mēs varam palikt arī turpmāk, ja stingri kontrolēsim migrāciju."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji