SEPLP nesaskata pamatu LSM valdes atsaukšanai vētras atspoguļošanas dēļ

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) nav nodrošinājis pietiekamu un operatīvu informāciju iedzīvotājiem par vētras sekām un to likvidēšanu, tomēr Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nesaskata pamatu kāda LSM valdes locekļa atsaukšanai, pavēstīja padomē.

SEPLP šodien uzklausīja LSM valdi par medija darbu vētras apstākļos. Kā apgalvo SEPLP, nepietiekama sabiedrības informēšana no LSM puses radās redakcionālu lēmumu rezultātā, kas nav LSM valdes tiešā atbildība.

Padomes ieskatā valde nedēļas nogalē rīkojās operatīvi un savas kompetences ietvaros, pēc vētras postījumiem visā Latvijas teritorijā no savas puses nodrošinot pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī operatīvi koordinējot atbildīgo struktūrvienību darbību un mudinot viņus apzināties situācijas faktiskos apmērus. Tāpēc SEPLP neredz pamatu atsaukt LSM valdi kopumā vai kādu no valdes.

Pēc LSM valdes uzklausīšanas, SEPLP pieņēmusi lēmumu, kas paredz pārskatīt un aktualizēt virkni procesu, kas saistīti ar redakcionālo lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, lai novērstu iespēju šādām situācijām atkārtoties.

Padomes lēmumā teikts, ka SEPLP ir uzdevusi LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim izvērtēt to amatpersonu rīcību, kas atbildīgas par darbības nepārtrauktības un sabiedriskā pasūtījuma izpildi konkrētajā situācijā 22. un 23. augustā.

Savukārt ne vēlāk kā līdz 1. decembrim valdei uzdots pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai būtu nodrošināta uzņēmuma darbības nepārtrauktība un gatavība šādās situācijās, kad dabas stihiju ietekmē ir apdraudēta apraide, programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi.

Tāpat līdz minētajam termiņam arī jābūt izveidotai skaidrai kārtībai, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā.

Vienlaikus LSM valdei ir jāpārskata un jāaktualizē minētie dokumenti, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi starp ziņu dienestiem pārdalīt resursus, kā dēļ informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās.

Lēmumā noteikts, ka LSM gatavība šādām situācijām ir jāpārbauda mācībās. 1. decembris šiem uzdevumiem noteikts saistībā ar sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, jo līdz šim datumam LSM valdei jāsniedz priekšlikumi sabiedriskā pasūtījuma plānam nākamajam gadam.

SEPLP arī uzdeva LSM valdei izvērtēt strukturālu izmaiņu nepieciešamību informatīvā un analītiskā satura kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai. Tas valdei jāpaveic līdz 2027. gada 31. martam.

Padome izceļ, ka LSM kā apvienota uzņēmuma veidošanas procesā nav pieņemti lēmumi un tādas izmaiņas, kas traucē vai apgrūtina redakcionālo struktūrvienību, it īpaši ziņu dienestu un portāla "lsm.lv" redakcijas autonomās tiesības pieņemt redakcionālos lēmumus, ja salīdzina ar situāciju pirms apvienotā uzņēmuma veidošanas.

SEPLP novērojusi, ka attiecīgo struktūrvienību nolikumi pēc apvienošanas nav mainīti un nav pieņemti lēmumi, kas mazinātu ziņu dienestu autonomiju lēmumu pieņemšanā. Tādējādi padome secina, ka LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmās.

Tomēr SEPLP arī izceļ, ka aizvadītā krīzes situācija iezīmē problēmas šajā kārtībā, kur LSM atsevišķo struktūrvienību redakcionālā autonomija ziņu veidošanā rezultējas situācijā, kad dažādas redakcijas pieņem kardināli pretējus lēmumus par ziņu veidošanas ātrumu, tvērumu un nepieciešamo resursu piesaistīšanu, bet sadarbība un redakcionālās darbības efektivitāte izpaliek.

SEPLP uzsver, ka LSM darbinieki ir rīkojušies atbildīgi un pašaizliedzīgi, piedāvājot sabiedrībai informāciju par vētras postījumiem un seku novēršanu, tai skaitā mainot Latvijas Radio 1 programmas "Labrīt" tematisko tvērumu, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta speciālizlaidumu interneta portālā "lsm.lv", kā arī nodrošinot ziņu speciālizlaidumus pēcpusdienā.

Tajā pašā laikā nevarot noliegt, ka 23. augusts bija gadījums, kad bija resursi jāapvieno un jāsadarbojas, kā arī būtu sagaidāma plašāka žurnālistu un producentu pašiniciatīva un situācijas nopietnības apzināšanās jau agrā rīta agrumā.

Jau ziņots, ka pirmdien LSM izvērtēja savu darbu sabiedrības informēšanā pēc nedēļas nogalē Latviju skārušās vētras izraisītās situācijas. Lai arī LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs, secināts izvērtējumā. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu krīzes situācijā, tā līdzšinējais vadītājs Uģis Lībietis atkāpās no amata.

Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis piedalās Latvijas Žurnālistu asociācijas "Izcilības balvas 2024" pasniegšanas ceremonijā.

Foto: Paula Čurkste/LETA