Meklē skaidrojumu CIP direktora negaidītajam lidojumam uz Krieviju

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa pēkšņā ierašanās Maskavā otrdien izraisījusi lielu interesi saistībā ar šī lidojuma mērķiem.

Retklifa viesošanās Maskavā, kur viņš ieradās ar lidmašīnu no Rīgas, notiek brīdī, kad strupceļā nonākušas ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas starpniecību vestās Ukrainas un Krievijas miera sarunas, bet spriedze pieaugusi saistībā ar Maskavas atbalstu Irānai. Retklifa Maskavas apmeklējums arī atsauc atmiņā bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas CIP direktora Viljama Bērnsa lidojumu uz Maskavu 2021. gada nogalē, kas notika tikai pāris mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Lidojums no Rīgas

Retklifs otrdien Vnukovas lidostā Maskavā ieradās ar ASV Gaisa spēku transportlidmašīnu "Boeing C-17 Globemaster III", vēsta ASV mediji. Interesanti, ka šī lidmašīna uz Maskavu devās, izlidojot no Rīgas. Zināms, ka "Boeing C-17 Globemaster III", kas ir liela militārā transportlidmašīna, Rīgu pameta otrdien aptuveni plkst. 8.50 un aptuveni plkst. 10 ieradās Maskavā. Lidmašīna atgriezās Rīgā pirms pulksten 20.

Vašingtona CIP direktora došanos uz Maskavu nav daudz komentējusi. Prezidents Donalds Tramps intervijā konservatīvajam radiožurnālistam Glenam Bekam trešdien atzina, ka šāda viesošanās ir notikusi, bet tā uzskatāma par "rutīnas" vizīti. Tās laikā Retklifs esot pārrunājis Krievijas karu pret Ukrainu. "Mēs vēlētos, lai karš pret Ukrainu beigtos," pauda Tramps.

Komentējot Retklifa vizīti, Kremlis ir noliedzis, ka viņš Krievijas galvaspilsētā būtu ticies ar diktatoru Vladimiru Putinu. 

"Tikšanās ar Putinu nebija plānota," paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Intervijā laikrakstam "The Washington Post" Peskovs teica, ka Retklifa vizīte notikusi, lai uzturētu "kontaktus starp specdienestiem". Pagaidām esot pāragri runāt, kā šie kontakti ietekmēs Vašingtonas un Maskavas attiecību izkļūšanu no "visdziļākās krīzes", pauda Peskovs. Izlūkdienestu kontakti ir "pozitīva parādība, pozitīvs process", kas "bieži vien turpinās pat visgrūtākajos divpusējo attiecību brīžos", teica Kremļa preses sekretārs.

Aicina Ukrainu neuzbrukt

Lai garantētu Retklifa lidojuma drošību, Vašingtona pirms tā bija lūgusi Kijivu apturēt raķešu uz dronu triecienus Maskavai, to pamatojot ar augstas ASV amatpersonas došanos uz Krievijas galvaspilsētu, vēstījis telekanāls CBS, atsaucoties uz informētu Ukrainas amatpersonu. Šis lūgums attiecies uz laiku no pirmdienas līdz trešdienai. Retklifs CIP direktora amatā Krieviju apmeklē pirmo reizi. Iepriekšējo reizi Maskavu šādā statusā 2021. gada novembrī apmeklēja Baidena administrācijas CIP direktors Bērnss, kurš nesekmīgi mēģināja atrunāt Kremli no uzbrukuma Ukrainai. Kopš pilna mēroga kara sākuma augstu ASV amatpersonu viesošanās Krievijā ir retums. Trampa administrācijas miera centienu ietvaros tur tomēr vairākkārt ir devušies ASV prezidenta sūtņi – viņa znots Džareds Kušners un biznesa partneris Stīvs Vitkofs. Ukrainā abi Trampa sūtņi līdz šim nav ieradušies, lai arī tika pieļauts, ka tas varētu notikt Ukrainas Neatkarības dienas svinībās pirmdien. Jāpiebilst, ka pagājušā gada augustā Aļaskā notika Trampa un Putina sarunas.

ASV militāro transportlidmašīnu "Boeing C-17 Globemaster III", ar kuru Maskavā ieradās Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs, fiksēja vietne "Flightradar24".

Foto: No "flightradar24" tīmekļa vietnes

Vizītes mērķis

CIP direktora negaidītā ierašanās Maskavā raisījusi bažas un dažādus pieņēmumus. Retklifa lidojums uz Krieviju notiek brīdī, kad Kijivas un Maskavas miera sarunas ir nonākušas strupceļā, toties ir pieaugušas bažas, ka Krievija varētu pastiprināt dažādas hibrīdoperācijas pret NATO dalībvalstīm. ASV izlūkdienesti ir secinājuši, ka Putins kļūst aizvien pārdrošāks, autorizējot sabotāžas operācijas, lai pārbaudītu alianses un Trampa administrācijas apņēmību, norāda CBS. Izskanējis arī, ka pēc tā dēvētajām parlamenta vēlēšanām Krievijā septembrī Putins varētu izsludināt jaunu mobilizāciju karam pret Ukrainu. Bijušais britu militārais atašejs Maskavā Džons Formans intervijā BBC norādīja, ka Retklifa vizīte varētu būt saistīta tieši ar mēģinājumu reaģēt uz Krievijas radītajiem draudiem, un tās laikā CIP direktors, iespējams, ir brīdinājis Kremli neveikt pārsteidzīgas darbības.

"Amerikāņi parasti nesūta tik augstu amatpersonu uz Maskavu, par to paziņojot neilgi pirms tam, ja vien nenotiek kaut kas aizdomīgs," skaidroja eksperts. Viņš pieļāva, ka CIP direktors Maskavā varētu runāt arī par Krievijā ieslodzīto amerikāņu atbrīvošanu. CIP jau ir piedalījusies sarunās par ieslodzīto apmaiņu, atgādina CBS. Retklifs pagājušā gada aprīlī pats personīgi vadīja sarunas par ASV un Krievijas dubultpilsones Ksenijas Kareļinas atbrīvošanu no cietuma Krievijā, kur viņa tika turēta saistībā ar apsūdzībām par palīdzību Ukrainai. Baidena administrācijas laikā 2024. gadā CIP bija iesaistīta sarunās par "The Wall Street Journal" reportiera Evana Gerškoviča un bijušā ASV jūras kājnieka Pola Vīlana atbrīvošanu. Apskatnieki norāda, ka Vašingtonas uzmanības centrā ir arī konflikts ar Irānu.

Retklifa došanās uz Maskavu notika dienu pēc tam, kad ASV finanšu ministrs Skots Besents bija izsludinājis jaunu stratēģiju Irānas ekonomiskai izolēšanai no pārējās pasaules, kas paredz sodīt valstis un kompānijas, kuras turpina biznesa attiecības ar Teherānu, 

atgādina telekanāls CNN. Krievijai ar Irānu ir draudzīgas attiecības, un abas valstis ir sadarbojušās arī militārajā jomā, kas pēdējā laikā notiek arvien aktīvāk. Izskanējis, ka Maskava Teherānai kara laikā sniegusi izlūkinformāciju par amerikāņu karavīru un bruņojuma atrašanās vietām. Šim nolūkam Krievija izmantojusi savu satelītu tīklu. Apskatnieki pieļauj, ka viens no Retklifa vizītes mērķiem varētu būt mēģinājums pārliecināt Krieviju pārtraukt militāro palīdzību Irānai.

Sārts: šāda līmeņa sarunas notiek bieži

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, spriež, ka Džons Retklifs Maskavā varētu būt runājis par Eiropas drošību un situāciju Irānā, taču publiskas informācijas trūkuma dēļ šo vizīti nevar tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO. Sārts uzsvēra, ka šāda līmeņa sarunas notiek bieži, it īpaši Maskavā, uz kurieni parasti, kā zināms, braukuši ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Tas, ka Maskavu apmeklējis CIP direktors, varētu liecināt, ka šī vizīte mazāk ticami ir stāsts par miera plāniem Ukrainā, bet vairāk saistīta ar informāciju, kuru grib nodot dienestu uzticamības līmenī.

"Vai par to vajadzētu satraukties? Pirmkārt, labi, ka joprojām pastāv spēja ASV nodot ziņu Krievijai. Otrkārt, ASV ir priekšlikumi, kas varētu būt pārliecinoši, iespējams, mainīt Krievijas viedokli par viņu plānotajām darbībām," norādīja Sārts. Vienlaikus viņš atgādināja, ka saspīlējums nekur nav mazinājies. Sārts neuzskata, ka šo vizīti var tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO: "Nevaram to šādā veidā tulkot, jo mums vienkārši nav plašākas informācijas. Šādas amatpersonas aizbraukšana visdrīzāk nozīmē nopietnu sarunu, kas saistīta ar drošību." LETA