Kultūrzīmju izvēle: 35. nedēļa kultūrā — izstādes, koncerti, izrādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Raimonda Staprāna mākslas okeānā

"Raimonds Staprāns ir pasaules mēroga personība, bez kuras ieguldījuma un klātbūtnes Latvijas kultūrtelpa nav iedomājama," tik precīzi un kodolīgi par izcilā latviešu mākslinieka un dramaturga Raimonda Staprāna mākslu un personību ir izteikusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Iveta Derkusova. Jau no 14. augusta līdz 17. janvārim muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs apskatāma Raimonda Staprāna simtgades izstāde "Klusuma arhitektūra", un var diezgan droši teikt, ka tā kļūs par vienu no šā gada mākslas notikumiem. Kuratore – LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, Dr. art. Elita Ansone, māksliniece – Ieva Stūre.

Raimonda Staprāna simtgadei veltītās izstādes

Foto: Publicitātes

"Izstāde izceļ Raimonda Staprāna glezniecības unikalitāti. Viņš būvē savas gleznas, radot telpu, kurā realitātes elementi kļūst par vispārinātiem tēliem. Tās pieprasa no skatītāja koncentrēšanos un mirkli klusuma, apstāšanos ikdienas skrējienā un ļaušanos pārdomām par būtisko," turpina I. Derkusova. Izstāde koncentrēti apkopo Raimonda Staprāna (1926–2026) daiļradi no agrīniem darbiem 20. gs. 50. gados līdz pēdējām gleznām, kas tapušas 21. gadsimtā, atklājot, kā septiņdesmit gadu ilgajā radošajā mūžā mainījusies un pilnveidojusies meistara vizuālā valoda. Piecpadsmit darbi Latvijā eksponēti pirmoreiz.

Vairāk par Raimonda Staprāna personību un radošo veikumu varēs uzzināt "Sarunā muzejā" svētdien, 6. septembrī, plkst. 13, kurā piedalīsies izstādes kuratore, Dr. art. Elita Ansone. 2025. gada pavasarī viņa apmeklēja mākslinieka darbnīcu Sanfrancisko, lai atlasītu gleznas izstādei LNMM. Klajā laisti arī mākslinieka memuāri "46 epizodes ar un bez ironijas", kas balstās autora personiskajās atmiņās, kas sniedzas tālu pāri individuālajam, kļūstot par būtisku laika liecību nākamajām paaudzēm (izdevniecība "Aminori"). Oktobrī uz ekrāniem gaidāma Pētera Krilova dokumentālā spēlfilma "Sarkanais šķūnis".

LNSO aicina uz "Vasarnīcu" Gorā

Sestdien, 29. augustā, plkst. 15 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) festivāls "LNSO vasarnīca" ar "Pirmo koncertu pasaulē" atgriezīsies Latgales vēstniecībā "Gors". Šis būšot "akmens laikmeta koncertuzvedums par senseniem un ne tik seniem laikiem, īpašiem un parastiem akmeņiem, kopā būšanu, muzicēšanu un vienu no lielākajiem atklājumiem pasaules vēsturē".

Sestdien plkst. 18 Lielajā zālē skanēs koncerts "LNSO. Bārbers un Mālera Septītā". Uz skatuves kāps žilbinoši talantīgais jaunais igauņu vijolnieks Hanss Kristians Āviks, kurš iekarojis vietu starp labākajiem jaunās paaudzes vijolniekiem Eiropā. Otrajā daļā – Mālera simfonija enigma – reti atskaņotā Septītā Andra Pogas un LNSO muzikālajā sinerģijā.

Svētdien, 30. augustā, plkst. 14 "Gora" Mazajā zālē skanēs koncerts "Baroks un tango", kur smalkais baroks satiksies ar kaislīgo tango, un, kas zina, varbūt šo šķietami nesavienojamo pasauļu orbītas krustosies īpašā Edgara Cīruļa jaundarbā. Kopā ar LNSO mūziķiem uz skatuves kāps izcilā klavesīniste Ieva Saliete un latviešu tango meistars – Artūrs Noviks. Programmā: Georga Frīdriha Tēlemana, Astora Pjacollas, Edgara Cīruļa mūzika.

Bet svētdien, 30. augustā, plkst. 17 Lielajā zālē koncertā "Skan Raimonds Pauls" būs iespēja satikties arī ar Latvijas Radio bigbendu, Akadēmisko kori "Latvija" un lieliskiem solistiem, lai atskaņotu īpaši Maestro daiļradei veltīto koncertprogrammu. Programmā: Raimonda Paula mūzika Kaluma AU, Pjēra Bertrāna, Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska aranžējumos.

Rīgā viesojas Vanemuines teātris

Igaunijas Nacionālā teātra

Foto: Runno Lahesoo/Publicitātes

Piektdien, 28. augustā, Latvijas Nacionālajā operā būs skatāma Igaunijas Nacionālā teātra "Vanemuine" (Tartu) apmaiņas viesizrāde – čehu horeogrāfa Petra Zuskas radītā dejas, mūzikas un teātra izrāde "Maza lūgšana. Veltījums Arvo Pertam". Iestudējums tapis, iedvesmojoties no pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta mūzikas, un ir poētisks, garīgi piesātināts stāsts par cilvēka iekšējo pasauli – dzīvi un nāvi, mīlestību, ticību un cerību. Šajā uzvedumā satiekas deja, mūzika un aktierspēle, radot emocionāli spēcīgu un vizuāli izsmalcinātu pārdzīvojumu. Bet sestdien, 29. augustā, režisora Elmo Nīganena iestudējumā skanēs Georga Frīdriha Hendeļa opera "Jūlijs Cēzars" – viena no baroka operas spožākajām virsotnēm. Izrādes vizuālo tēlu veidojuši scenogrāfs Kristjans Suits un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Abās izrādēs pie diriģenta pults stāsies Vanemuines teātra muzikālais vadītājs Risto Josts. Savukārt 25. un 26. augustā Latvijas Nacionālā opera un balets viesosies Vanemuines teātrī Tartu, kur izrādīs Gaetāno Doniceti operu "Mīlas dzēriens" un Edvarda Kluga baletu "Carmina Burana" ar Karla Orfa mūziku.

Egila Rozenberga "Laika zīmes"

Egils Rozenbergs,

Foto: Publicitātes

No rītdienas, 27. augusta, līdz 25. oktobrim, Rēzeknes koncertzāles "Gors" mākslas galerijā apskatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde "Laika zīmes". Tās darbos pausta pārliecība, ka laika ritējumam piemīt pēctecība un ka mūsu nākotne sakņojas nesenās pagātnes atspulgos. Kopš 20. gs. 70. gadiem E. Rozenbergs ir viens no ievērojamākajiem latviešu tekstilmāksliniekiem. Viņa daiļradi raksturo ne tikai klasiskā gobelēna tradīcijas, bet arī laikmetīgi telpiskie risinājumi, jauktas tehnikas un oriģināli materiāli.

Godinot Tālivaldi Deksni

Sestdien, 29. augustā, plkst. 16 Aizputē – Sv. Jāņa luterāņu baznīcā, 12. septembrī plkst. 17 Liepājā – Sv. Trīsvienības katedrālē un 24. oktobrī plkst. 17 Rīgā – Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks Tālivaldim Deksnim (1946–2018) veltīti koncerti. Tālivaldis Deksnis ir personība, kuras devums Latvijas mūzikas dzīvē ir atstājis paliekošas un nozīmīgas pēdas. Viņam bija lemts kļūt par vienu no sava laika nozīmīgākajiem Latvijas ērģeļu jomas attīstītājiem un stūrakmeņiem. Ieeja koncertos bez maksas.