16.6 °C
Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa bloka aizsardzības ministru sanāksmē Īrijā uzsvērusi, ka Krievijas hibrīduzbrukumi neatturēs Eiropu no atbalsta sniegšanas Ukrainai, tomēr viņa atzina, ka ES nenākas viegli nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības ieročus.
"Krievija vērš pret Eiropu arvien intensīvāku hibrīdo uzbrukumu vilni. (..) Krievija vēlas mūs nobiedēt, lai mēs vairs neatbalstītu Ukrainu. Viņiem tas neizdosies," teica Kallasa.
Maskava ir izmantojusi Ukrainas ierobežotos pretgaisa aizsardzības raķešu krājumus, lai pēdējās nedēļās smagi bombardētu Ukrainu, un aizvadītajā naktī notika vēl viens asiņains uzbrukums. Saskaņā ar Ukrainas sniegto informāciju Krievijas dronu un ballistisko raķešu uzbrukumu rezultātā Kijivā un tās apkārtnē tika nogalināti vismaz 12 cilvēki.
Kallasa atklāja, ka viņai nav izdevies iegūt no tādām valstīm kā Grieķija un Spānija solījumus piegādāt Ukrainai raķetes. Domājams, ka abām valstīm ir pārtvērējraķešu krājumi.
"Diemžēl šodien nav konkrētu panākumu," teica Kallasa pēc tam, kad sarunām pieslēdzās Ukrainas aizsardzības ministrs Jevheņijs Hmara.
Šodien notikušajām sarunām rīt sekos ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalīsies arī Ukrainas, Lielbritānijas un Kanādas augstākie diplomāti.
Kallasa teica, ka Krievijas arvien bezkaunīgākie mēģinājumi destabilizēt Eiropu rada arvien lielāku risku, ka situācija var pāraugt asinsizliešanā.
Bažas par Krievijas nodomiem pastiprināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa negaidītā vizīte Maskavā pagājušajā nedēļā. ASV mediji ziņoja, ka viņš brīdinājis Krieviju neuzbrukt nevienai NATO valstij.
ES amatpersonas uzsver, ka tās neuzskata, ka Maskava gatavotos militāram uzbrukumam tuvākajā laikā, taču amatpersonas pieļauj, ka gaidāmi vairāk incidentu "pelēkajā zonā".
