Mobilo sakaru operatori pauž gatavību krīzes situācijām, taču sagaida drošāku elektroapgādi

Kā izsaukt palīdzību, ja pārtrūkuši mobilie sakari? Ar šādu problēmu aizvadītajās brīvdienās saskārās ne viens vien iedzīvotājs. Spēcīgās vētras izraisītie plašie elektroapgādes traucējumi ietekmēja arī mobilos sakarus un interneta pakalpojumus. Problēmas skāra arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – atsevišķos reģionos tam nedarbojās ne mobilie sakari, ne radiosakari. Situāciju plašāk pēta 360TV Ziņas.

Lai arī slimnīcas bija apgādātas ar rācijām, ko izmantot mobilo sakaru pārrāvumu gadījumā, šoreiz tās nedarbojās, kā plānots, tāpēc bija jāiedarbina arī iepriekš izstrādātais plāns, kurā par sakaru nodrošinātāju tika izmantota viena no dienesta brigādēm.

“Pēc šī notikuma mums būs vēl vairāk jāpārvērtē tieši gatavība sakaru pārrāvumiem, lai mēs varētu saņemt informāciju gan no brigādēm, slimnīcām, gan iedzīvotāji varētu izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD). Mums ir fiksēti gadījumi, kad iedzīvotājiem ir bijušas grūtības sazināties,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Tiesa, šobrīd vēl neesot skaidrs, vai grūtības sazināties galvenokārt ietekmēja sakaru pārrāvumi vai arī tīkla pārslodze, jo zvani uz 112 ienāca nepārtraukti.

Jautājām mobilo sakaru operatoriem – kāpēc krīzes situācijā nebija iespējams nodrošināt nepārtrauktus sakarus? Uzņēmumi norāda, ka darījuši visu iespējamo un joprojām strādājot pastiprinātā režīmā. 

“Faktiski visas bāzes stacijas “LMT” tīklā ir aprīkotas ar akumulatoriem, tomēr visur tos izvietot nevar, jo bāzes stacijas atrodas ne tikai uz torņiem, bet arī dažādu ēku jumtiem ar ierobežotu platību, nestspēju un tamlīdzīgi. Ilgstoša elektrobarošanas pārrāvuma gadījumiem kritiskajos tīkla punktos bāzes stacijām ar nozīmīgu slodzi papildus esam izvietojuši dīzeļģeneratorus. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti arī pārvietojamie dīzeļģeneratori un pārvietojamās bāzes stacijas,” pauž “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis.

Taču mobilo sakaru operatori norāda – lai arī cik gatavi būtu šādām krīzes situācijām, viņu iespējas lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik ātri tiek veikti bojājumu novēršanas darbi.

“Šis gadījums diez gan labi parādīja, cik būtiski ir savlaicīgi tīrīt gaisvadu līnijas un cik būtiski ir pēc iespējas vairāk šīs gaisvadu līnijas ierakt zemē, lai krītošie koki un zari nepārrautu elektrolīnijas un netraucētu elektroenerģijas padevi,” secina “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Problēmas risināšanai šobrīd Saeimā izskatīšanai iesniegts likumprojekts, norāda “Augstsprieguma tīkls”. Tas paredz elektrolīniju aizsargjoslas veidot platākas, atbrīvojot tās no kokiem. 

“Mēs esam izrēķinājuši, ka paplašinot trasi par pieciem metriem uz katru pusi, iekritušo koku skaits samazinātos par 80%, jo tie tieši krīt šajā joslā. Mēs arī apzināmies, ka ir meža īpašnieku intereses un to vajag salāgot ar mobilo sakaru un iedzīvotāju interesēm,” saka AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vienlaikus pēdējā gada laikā kabelizēti vairāk nekā 250 kilometri vidējā sprieguma līniju, un plāns ir šos darbus turpināt. 

“Plāns ir nākošajā piecgadē kabelizēt visas līnijas, kas ved uz apdzīvotām vietām virs 500 iedzīvotājiem,” skaidro AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Kritiku par mobilo sakaru pārrāvumiem paudis arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, sakot, ka īpaši sakaru uzņēmumiem arī elektroapgādes pārrāvuma gadījumā, jābūt spējīgiem nodrošināt savu darbību vismaz 72 stundas.

VIDEO:

+12 foto

22. augusta vētras postījumi Saulkrastos

Vētras postījumi Saulkrastos.

22. augusta vētras postījumi Saulkrastos.

Negaiss. Vētra.

1 / 12

Foto: Ieva Leiniša/LETA