Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Vai bailes ietekmē balsojumu?

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā jau iegājis piektajā gadā, un gaidāmās Saeimas vēlēšanas būs otrās, kas notiks šī kara ēnā.

Iespējams, daudziem nogurumu no kara ir aizstājis pieradums pie kara šausmām, ko ik dienas redzam medijos. Bet kā šie procesi ietekmē Latvijas vēlētāju rīcību?

Valsts drošība un personiskā drošība

Pilsoņu aptaujā vaicājot, cik droši var justies Latvija kā valsts, redzam, ka balsstiesīgā sabiedrība sadalās divās itin līdzīgās daļās: vieni sajūt drošību, otri – nedrošību (skat. 1. attēlu). Tiesa, augstu nedrošību min lielāks ļaužu daudzums nekā augstu drošību.

Latvijas augstu nedrošību biežāk redz sievietes, krievi, valstspilsētu iedzīvotāji, Latgales iedzīvotāji, ļaudis ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Šie cilvēki biežāk gūst informāciju par sabiedriski politiskajiem procesiem no portāliem krievu valodā; viņi uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies pēdējo 12 mēnešu laikā un kopumā Latvija tiek pārvaldīta nekompetenti un nesaimnieciski. Vienlaikus šie ļaudis neuzticas nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savā ziņā varam vilkt paralēles ar jau agrāk fiksētiem noskaņojumiem Narvas apkārtnē Igaunijā, kur tieši austrumslāvi (nevis igauņi) pauda lielāku nedrošību un bažas par Krievijas iebrukumu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Pašu pilsoņu drošības sajūta ir kripatiņu augstāka (skat. 2. attēlu). Nedaudz vairāk par pusi respondentu norāda, ka kopumā jūtas droši, dzīvojot Latvijā.

Augstu personisko nedrošību biežāk pauduši jaunieši (līdz 25 gadu vecumam), sievietes, krievi, valstspilsētu iemītnieki, Latgales iedzīvotāji, ģimenes ar diviem nepilngadīgiem bērniem, respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Personiskās nedrošības sajūtu būtiski pastiprina priekšstats, ka paša respondenta mājsaimniecības situācija ir pasliktinājusies iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Tāpat tā ir saistīta ar neuzticēšanos Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Nedrošības avoti

Nolūkā precizēt personiskās nedrošības sajūtas izcelsmi, respondentiem tika piedāvāts novērtēt katru no vairākiem iespējamajiem nedrošības avotiem. Trīs nozīmīgākie ir Latvijas ekonomiskā attīstība, militārie draudi mūsu valstij un sociālās problēmas Latvijā (skat. 3. attēlu).

Ekonomisko attīstību kā nedrošības avotu biežāk minējuši cilvēki vecumā pēc 45 gadiem, krievi, respondenti ar vidējo speciālo izglītību, ļaudis ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.

Militārie draudi lielākas raizes raisa sievietēm, valstspilsētu un lauku apvidu iedzīvotājiem, īpaši Latgalē, ļaudīm ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Sociālās problēmas biežāk akcentē ļaudis pēc 55 gadu vecuma, austrumslāvi (ne tikai krievi), valstspilsētu iemītnieki, Latgales iedzīvotāji, respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.

Triju akūtāko apdraudējuma avotu analīze uzrāda zināmas līdzības. Šos apdraudējumus biežāk uztver krievi, Latgales iedzīvotāji un respondenti ar pieticīgiem ienākumiem.

Ņemot vērā karu Ukrainā un tā ietekmi uz Latvijas sabiedrību, atsevišķa aptaujas jautājuma kopa bija veltīta tam, cik lielus draudus Latvijai rada noteiktu valstu īstenotā politika (skat. 4. attēlu).

Nepārsteidz, ka teju divas trešdaļas Latvijas pilsoņu saredz vērā ņemamus draudus Latvijai Krievijas īstenotajā politikā. Neparastāk ir konstatēt, ka katrs ceturtais respondents apdraudējumu saskata ASV un Ukrainas īstenotajā politikā.

Krievijas draudīgumu biežāk atzīst latvieši, lauku apvidu iedzīvotāji, vidzemnieki. ASV politikas nelabvēlīgumu biežāk uzsver sievietes, 25–44 gadus veci pilsoņi, rīdzinieki, ļaudis ar nepilngadīgiem bērniem. Savukārt Ukrainas draudīgumu biežāk min 35–54 gadus veci pilsoņi, krievi, rīdzinieki vai Latgales iedzīvotāji, cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Kurām partijām labākas iespējas?

Taču lielais jautājums ir par to, cik lielā mērā šie apdraudējumi un to avoti var ietekmēt pilsoņu rīcību Saeimas vēlēšanās. Vai ir tā, ka akūtāka apdraudējuma sajūta liek balsot par noteiktām partijām?

Aptaujas datu padziļināta analīze rāda, ka varbūtība piedalīties Saeimas vēlēšanās pieaug, ja cilvēks izjūt augstu personisko drošību Latvijā (un samazinās, ja personiskā drošība ir zema) – ja respondents saskata militārus draudus Latvijai, 

ja cilvēks saredz lielu Krievijas radītu apdraudējumu Latvijai un mazu Ukrainas radītu apdraudējumu. Tas nozīmē, ka latviešu partijām ir zināmas strukturālās priekšrocības, jo šādas attieksmes biežāk ir raksturīgas tieši šo partiju potenciālajiem atbalstītājiem un tieši viņi čaklāk varētu doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Tāpēc šīm partijām ir nedaudz labākas iespējas gūt panākumus Saeimas vēlēšanās.

Savukārt atsevišķu partiju atbalstītāju loka analīze parāda niansētāku ainu. "Jaunās Vienotības" atbalstītājus vairāk mobilizē klimata izmaiņas kā apdraudējuma avots un doma par Irānas politiku kā apdraudējumu Latvijai. ZZS atbalstu tikpat kā nav iespējams saprast, balstoties apdraudējumos, taču tās potenciālie vēlētāji pozitīvi raugās par ASV politikas ietekmi uz Latviju. "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības atbalstītājiem mazliet nozīmīgi šķiet Krievijas radītie draudi. "Mēs mainām noteikumus" atbalstītājiem nozīmīgi šķiet draudi, ko rada Latvijas ekonomikas attīstības trajektorija. "Progresīvo" atbalstītājus īpaši nodarbina klimata izmaiņas un viņu pašu veselības stāvoklis. "Latvija pirmajā vietā" un "Suverēnās varas" potenciālie vēlētāji Latvijai lielus draudus saskata Ukrainas politikā un nesaskata nekādus draudus Krievijas politikā, turklāt "Suverēnās varas" atbalstītāji ir arī nobažījušies par attiecībām starp latviešiem un mazākumtautībām. Savukārt "Saskaņas" atbalstītāji jūtas personiski nedroši Latvijā, taču nav iespējams identificēt kādus statistiski nozīmīgus nedrošības faktorus.

Apdraudējumu analīze atklāj pārsteidzošu daudzveidību, ar kādu tie ietekmē pilsoņu rīcību. Turklāt šo apdraudējumu loma nereti labi saskan ar attiecīgās partijas politisko vektoru (piemēram, klimata izmaiņas un "Progresīvie"; "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Krievijas draudi), kas tikai vēlreiz norāda, ka programmatiskiem faktoriem ir nozīme Latvijas politikā. Tomēr nebūs lieki piebilst, ka šo apdraudējumu lomu nevajag pārspīlēt, jo atkarībā no partijas tie skaidro ne vairāk kā piektdaļu attiecīgās partijas atbalsta.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.