“Ja žurku iedzen stūrī...” Kažociņš brīdina par Krievijas iespējamo rīcību

Krievijas hibrīdkarā arī psiholoģiskais moments ir ļoti svarīgs, proti, kognitīvais karš, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja ģeopolitikas eksperts Jānis Kažociņš, komentējot pēdējo dienu notikumus ASV, Krievijas un NATO kontekstā.

Ņemot vērā plašāku kontekstu, visticamāk, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizītei Krievijā nebija viens vienīgs mērķis, skaidroja Kažociņš.

Jānis Kažociņš, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Foto: Edijs Pālens/LETA / Latvijas Mediji

Viņš sprieda, ka negribētu pārspīlēt šo notikumu, uzsverot, ka to vajadzētu vērtēt plašākā kontekstā. Proti, Krievija ir "iebraukusi milzīgā bedrē" ar neveiksmīgo uzbrukumu Ukrainai, bet ASV ir konstatējusi, ka nav militāras risinājums problēmai Irānā. Tai pašā laikā Eiropas perifērijā plosās visnopietnākais karš, kāds ir bijis kopš 1945. gada.

"Tāpēc, ja saliekam tās visas lietas kopā, es neticu, ka bija viens galvenais mērķis, vienīgs viens mērķis, ko ASV puse gribēja sasniegt," sprieda eksperts.

Kažociņš skaidroja, ka jaunākā informācija, ko viņš dzirdējis, ir, ka galvenā vizītes tēma bija atrisināt karu starp Krieviju un Ukrainu. "Ņemot vērā, ka Krievijai ekonomiski un militāri iet tik ārkārtīgi grūti, pastāv reālas iespējas, ja žurku iedzen stūrī, tad žurka var arī mēģināt izlauzties ar varu. Tāpēc ir jābūt gataviem arī tam, ka Krievija varētu mēģināt kaut kādā veidā šo situāciju apgriezt apkārt," komentēja Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka militārs apdraudējums Latvijai šobrīd nav, bet "drīzāk varētu būt runa par tādiem [notikumiem], kas varētu būt neatzīti no Krievijas, bet noteikti zem NATO 5. panta līmeņa".

Kažociņš uzsvēra, ka Krievijas hibrīdkarā arī psiholoģiskais moments ir ļoti svarīgs. 

"Vislabāk ir iebiedēt tos, kuri visvairāk atbalsta Ukrainu," 

viņš norādīja, piebilstot, ka viens no naratīviem ir uzbrukums un tā nelāgās sekas.

Kā vēstīts, CIP direktors vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas.

Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neuzbruks NATO teritorijai.

"Man bija labas sarunas ar viņu. Viņš neuzbruks NATO teritorijai," Tramps teica žurnālistiem Ovālajā kabinetā, kad viņam jautāja, vai Putins ir piekritis to nedarīt.

Lūgts apstiprināt ziņas par to, ka Retklifs ir izteicis brīdinājumu krieviem, Tramps atbildēja: "Es nevēlos to komentēt, bet viņi neuzbruks."

CIP direktors Džons Retklifs Maskavā ieradās ar lidmašīnu no Rīgas. ASV lidaparāts tai pašā dienā uz Latvijas galvaspilsētu atlidoja atpakaļ. Lidmašīnas nolaišanos Rīgas lidostā nofilmējis arī kāds sociālo tīklu lietotājs. Speciālisti spriež: iespējams, Rīga izvēlēta loģistikas dēļ, tostarp, lai lidaparātos uzpildītu degvielu.

Foto: ZUMA Press/Scanpix

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 483 780

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 483 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1630 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 307 (+3) tankus, 25 237 (+0) bruņutransportierus, 48 749 (+55) lielgabalus un mīnmetējus, 2067 (+2) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1593 (+3) zenītartilērijas iekārtas, 440 (+0) lidmašīnas, 354 (+0) helikopterus, 2420 (+16) sauszemes bezpilota sistēmas, 485 024 (+1657) bezpilota lidaparātus, 5060 (+8) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 140 741 (+493) automobili un autocisternu, kā arī 4604 (+2) specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.