Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Kad vadus ieraks zemē?

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Publicējam viedokļus, kas izskanēja, lasītājiem šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Aivars Gedroics no Daugavpils: "Uzņēmums "Sadales tīkls" savulaik solīja, ka maģistrālos vadus ieraks zemē. Kur šie solījumi palika?"

Redakcijas piebilde. Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, tā sniedz sadales sistēmas pakalpojumu līdz 774 tūkstošiem elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju, ar savu pakalpojumu aptverot 99% Latvijas Republikas teritorijas.

Kopējais gaisvadu elektrolīniju garums sasniedzot apmēram 55 tūkstošus kilometru.

"Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pirms dažiem gadiem intervijā aģentūrai LETA teicis: "Mēs gribam panākt, lai līdz 2030. gadam viss zemsprieguma tīkls ir tikai kabeļos – vai nu kā piekarkabelis, vai kabelis zem zemes."

Savukārt šopirmdien, 24. augustā, pēc krīzes padomes sēdes preses konferencē S. Jansons teicis, ka pašreiz ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu sadales tīklā kabelizēti jeb zemē ir ierakti 250 kilometri elektrolīniju. Papildu kabelizācijas projekti esot sagatavoti, un finansējuma piešķiršana šim mērķim no ES fondiem jāapstiprina Ministru kabinetā. Nākamajos piecos gados esot plānots kabelizēt visas līnijas, kas ved uz tādām apdzīvotām vietām, kur ir vismaz 500 iedzīvotāji.

Aģentūras LETA ziņu arhīvā arī lasāms par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informāciju, ka, piemēram, šā gada martā valdība novirzījusi 6,8 miljonus eiro papildu vidsprieguma kabeļlīniju izbūvei, lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un mazinātu elektroenerģijas pārtraukumu riskus ekstremālu laikapstākļu laikā. KEM informējusi, ka "patlaban gandrīz 70% elektrotīkla Latvijā ir izbūvēts izolētā izpildījumā, izmantojot laikapstākļiem noturīgus risinājumus, piemēram, pazemes kabeļus, piekarkabeļus un izolētus gaisvadus". "Sadales tīkla" mērķis esot līdz 2030. gadam palielināt izolētā tīkla īpatsvaru līdz aptuveni 79%.

Vēl papildus informāciju par šo tematu varat lasīt šā "Latvijas Avīzes" numura 9. lappusē.

• Jānis Lūsis no Vidrižiem: "Sāpīgi, ka Latvijas farmācijas uzņēmumi turpina pārdot medikamentus Krievijā, kur tie nonāk krievu armijas rīcībā. Tā ir nodevība pret latviešu tautu. Nesaprotu mūsu valdības mīkstčaulību, Krievijas armijas atbalstītājiem debesis jāskata caur rūtiņām un īpašumi jākonfiscē."
• Brigita Andermane no Jaunjelgavas: "Dzīvojam piecus kilometrus no Jaunjelgavas, trešdien joprojām nebija elektrības, solīja, ka piektdien būs. Pārtika bija sagādāta, vējš lielu mežābeli nolauza, uzkrita uz mājas stūrīša. Bet vētra jau nav karš Ukrainā, maziņš Dieva sodiņš par neizdarībām.

Gribu paslavēt, ka "Baltijas ceļa" 35. gadadienai veltītais koncerts "Vienoti brīvībai" bija brīnišķīgs, cienīgs norises vietai pie Brīvības pieminekļa, bez šlāgerīšiem."

• Vitolds Kalvars no Liepājas: "Liepājā vētra bija mazāka, citus gadus bijis trakāk, tagad vien daži koki nolauzti, elektrība nemaz nebija pazudusi. Aiz loga papeles pamatīgi locījās, bet izturēja. Siltumnīcai durvis palika vaļā un nemaz nenoplēsa. Man jautājums, kāpēc Liepājā grib mainīt Leona Paegles ielas nosaukumu, ja viņš nevienu minūti Padomju Savienībā nenodzīvoja?"

Redakcijas piebilde. Leons Paegle (1890–1926) bija latviešu skolotājs un literāts, arī pārliecināts komunists, darbojās Komunistiskajā internacionālē kā propagandists, aktīvs nelegālās komunistiskās preses līdzstrādnieks. Padomju okupācijas laikā daudzās pilsētās ielas tika nodēvētas Leona Paegles vārdā, arī Valmieras Drāmas teātris, bet īpaši pēc 2022. gada ielu nosaukumi tiek mainīti, nu palikuši tikai dažās pilsētās.

• Gunārs Lauks no Rīgas: "Domāju, ka Andra Kulberga valdība būs pie varas arī pēc Saeimas vēlēšanām. Sekoju līdzi ziņām medijos, redzu, ka ir arī pret viņu noskaņotie, tiek uzsvērtas kļūdas, neizdarītais. "Jaunā Vienotība" cer saglabāt līdzšinējo stāvokli, iekļūt koalīcijā grib Aināra Šlesera spēks, protams, arī citi. Uzskatu, ka Kulbergam ir taisnība tajā, ka jāatņem nauda tām nevalstiskajām organizācijām, kuras nedara neko patiesi vajadzīgu sabiedrībai."
• Uldis Greiškalns Cesvainē: "Dokumentālā filma "Baltijas ceļš – mierīgais protests, kas mainīja vēsturi" ļoti labi paskaidro, kas un kā sāka veidot ideju par Baltijas ceļu. Es ar ģimeni par to izdzirdēju no Veltas Puriņas, kura teica, ka vajadzīgi cilvēki pie Ādažiem, mēs un citi aizbraucām, dēls ar meitu turēja Latvijas karogu, viss bija, kā pienākas. Toreiz runāja par brīvību un cilvēkiem bija pacilāts garastāvoklis."
• Bella Lakrima no Rīgas: "Piektās kolonnas partijas raujas pie varas Saeimā, iefiltrējušās struktūrās un nodarbojas ar sabotāžu – vilcināšanu, nekompetentu personu izvirzīšanu augstos amatos. Piemēram, kādreizējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas laikā vilcinājāmies ar žoga būvi uz robežas, kā bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda teiktais par darbiem palicis tikai uz papīra."
• Gunārs Godiņš no Smiltenes: "Latvijas bagātība ir cilvēki un zeme. Kā kādreizējais agronoms un zemes ierīkotājs uzskatu, ka mūsu zeme tiek piesmieta. Kāpēc Latvijas zemnieku ražotā produkcija nav veikalos? Tas ir 30 gadu valdības darba rezultāts. Ja mums lauksaimniecības produktus ieved no Lietuvas, Polijas un Eiropas un tie Smiltenē ir lētāki nekā mūsējie, tad politiķi visus šos gadus kaut ko darījuši nepareizi."

+55 foto

22. augusta vētras postījumi Rīgā

Vētras postījumi Rīgā.

22. augusta vētras postījumi Rīgā.

1 / 55

Foto: LETA