Valdības pieņemtā valsts atbalsta programma, ar kuru vienlaikus mēģināts veicināt gan ārvalstu filmu uzņemšanu, gan dižpasākumu norisi Latvijā, nozarēs tiek vērtēta atšķirīgi. Kino jomā tiek prognozēta jaunu ārvalstu filmu projektu ienākšana un līdz ar to arī gaidītie ieņēmumi valsts budžetā, bet par liela mēroga pasākumiem optimisma nav.

"Ļoti dažādas vajadzības un redzējumi bija jāsamēro šajos noteikumos. Protams, ka tas nav bijis viegli. Mēs arī šeit Ministru kabinetā (MK) jau atgriežamies pie šī jautājuma, līdz ar to ir ļoti labi, ka šobrīd varam teikt – noteikumi ir pieņemti. Ir visiem zināmi rīcības noteikumi," 11. februārī apstiprinot Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto kārtību, kādā lieliem nozīmīgiem publiskiem pasākumiem un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums, sacīja valdības sēdes vadītāja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("JV").

"Gribētu teikt, ka visas iesaistītās puses šobrīd ir šo piedāvājumu saskaņojušas," par jaunajiem MK noteikumiem valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), minot vienu izņēmumu – Latvijas Darba devēju konfederāciju. 

Patiesību sakot, pasākumu organizēšanas nozare drīzāk ir vīlusies par šo atbalsta programmu, nevis to saskaņojusi.

Regulējums tika mainīts, jo secināts, ka Latvija konkurencē par ārvalstu filmu un lielu starptautisku pasākumu atvilināšanu zaudē kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai. Līdz šim atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai regulēja atsevišķi noteikumi, tagad, piejaucot klāt dižpasākumus, Ekonomikas ministrija radījusi īpatnēju miksli, kam sava dzīvotspēja vēl jāpierāda.

Jauna kārtība, jauni kritēriji

Jaunu ārvalstu filmu uzņemšanai un jaunu dižpasākumu organizēšanai Latvijā, atbilstoši budžetam, šajā gadā iezīmēti 7,5 milj. eiro, nākamgad – 7,8 milj. un 2027. gadā 8,2 milj. eiro. Valsts līdzfinansējuma apmērs noteikts 30% apmērā no attiecināmajām izmaksām.