KEM: Zemāks Inčukalna gāzes krātuves piepildījums nerada bažas par apgādi ziemā

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) zemāks piepildījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu nerada bažas par dabasgāzes piegāžu drošību gaidāmajā ziemā, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidro, ka Inčukalna PGK piepildījuma nozīme Latvijas un reģiona energoapgādes drošībā pēdējos gados ir būtiski mainījusies, jo ir attīstīti jauni dabasgāzes piegādes avoti un samazinājies kopējais dabasgāzes patēriņš reģionā.

Vēsturiski Inčukalna PGK apkures sezonā bija praktiski vienīgais dabasgāzes apgādes avots Latvijai un Igaunijai, jo ziemā dabasgāze pa cauruļvadiem reģionam netika piegādāta. Savukārt patlaban reģiona apgādi nodrošina gan krātuvē uzglabātā gāze, gan piegādes no Klaipēdas un Inko sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem, kā arī caur Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu GIPL.

KEM uzsver, ka tādējādi dabasgāzes apgādes avoti ir diversificēti un tirgus dalībnieki piegādes saviem klientiem var organizēt ievērojami elastīgāk, vienlaikus nesamazinot piegādes drošumu.

Inčukalna PGK patlaban noglabātas 12 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezerves. Krātuvē esošais dabasgāzes apjoms veidoja aptuveni 72% no 2026./2027. gada krātuves ciklam rezervētās jaudas.

Salīdzinājumam, Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš gadā ir aptuveni astoņas TWh, savukārt mājsaimniecību patēriņš ir ap vienu TWh gadā.

KEM norāda, ka dabasgāzes pieejamību šovasar pastiprināti uzraudzīja Baltijas valstu atbildīgās ministrijas un pārvades sistēmu operatori. Sagaidāms, ka šā gada ceturtajā ceturksnī kopējais krājumu apjoms saglabāsies tuvu pašreizējam līmenim, jo paredzēta tikai neliela dabasgāzes iesūknēšana un izņemšana.

Ministrijā uzsver, ka dabasgāzes piegādes šai ziemai ir nodrošinātas. Lielākā apjoma tirgotāji ir apliecinājuši, ka to rīcībā esošie dabasgāzes krājumi un termināļos pasūtītie apjomi ir pietiekami ziemas periodam.

Vienlaikus KEM skaidro, ka zemāku krātuves piepildījumu var ietekmēt tirgus dalībnieku izvēlētā dabasgāzes iepirkumu un uzglabāšanas stratēģija. Pieaugot alternatīvu piegādes avotu pieejamībai, tirgotāji Inčukalna PGK izmanto citādi nekā vēsturiski.

Piemēram, ja tirgus dalībnieki prognozē, ka dabasgāzes cena apkures sezonā vai pēc tās būs zemāka, tie var izvēlēties krātuvē uzglabāt mazāku gāzes apjomu, savukārt, ja gaidāmas augstākas cenas, tirgotāji var izvēlēties uzkrāt lielākus apjomus.

Tāpat dabasgāzes uzglabāšanas periodi nereti kļūst īsāki, gāze no krātuves var tikt izņemta arī vasarā, savukārt tās iesūknēšana atkarībā no tirgus situācijas var būt izdevīga arī apkures sezonā.

KEM arī norāda, ka pēc Inčukalna PGK modernizācijas palielinājusies tās darbības elastība. Iepriekš krātuvē uzkrātās dabasgāzes apjoms tiešāk ietekmēja gāzes izņemšanas jaudu, bet pēc aprīkojuma modernizācijas salīdzinoši augstu izņemšanas jaudu iespējams ilgāk saglabāt arī tad, ja krātuves piepildījums nav ļoti augsts.

Kopumā šai sezonai noteiktā Inčukalna PGK tehniskā jauda sasniedz 24,4 TWh, no kuriem rezervēti 16,6 TWh.

Lai sekmētu dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību, Inčukalna PGK ir tehnoloģiski gatava nodrošināt dabasgāzes iesūknēšanu arī izņemšanas sezonas laikā, norāda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos dabasgāzes izņemšana mīsies ar papildu iesūknēšanu, jo tirgus dalībnieki turpina dabasgāzes piegādes arī rudens un ziemas periodā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo krātuves ciklu būtiski pieaugusi lietotāju interese par papildu jaudas iegādi, lai varētu iesūknēt dabasgāzi krātuvē arī izņemšanas sezonas laikā.