10.8 °C
Kaut gan bērnu un grūtnieču veselības aprūpe Latvijā ir noteikta par prioritāti, ko apliecina vairāki likumi, kā arī 2025. gada novembrī valdības pieņemtais “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam”, tomēr pagaidām tā ir prioritāte tikai uz papīra un, izskatās, ka arī nākamgad šajā ziņā izmaiņas nav gaidāmas.
Valsts kontrole nesen publiskoja revīzijas ziņojumu “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”, kur tika analizēta bērnu un jauniešu pieejamība medicīnai. Revidenti, konstatēja, ka ģimenes par bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem no savas kabatas samaksājušas ap 14,5 miljoniem eiro līdzās 93 miljoniem eiro (2024.g.), kas saņemti no valsts naudas maka.
Valsts kontrole secinājusi, ka vidēji katru dienu 350 bērni no Latvijas reģioniem valsts apmaksātu veselības aprūpi dodas saņemt Rīgā, nevis savā dzīvesvietā. Brauciens uz Rīgu ģimenei nozīmē papildu izdevumus, vecākiem – darba, bērniem – mācību kavējumu. Dati par pieprasītākajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes vispārējās specialitātes ārstiem un visiem bērnu ārstiem liecina, ka 2024. gadā vislielāko veselības aprūpes pakalpojumu apjomu bērniem nodrošināja oftalmologi, otolaringologi, bērnu ķirurgi un fizioterapeiti. “Latvijas Avīze” kopā ar reģionālajiem laikrakstiem gatavo publikāciju par šo tematu un vēlējāmies uzzināt arī jūs viedokli.
Pie kāda bērnu ārsta grūtāk tikt?
Aptauja
Ja jums ir bijusi saskarsme ar bērna veselības aprūpi, pie kādas specialitātes ārsta visilgāk vai sarežģītāk ir bijis tikt uz valsts apmaksātu pakalpojumu?
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
Kaut gan bērnu un grūtnieču veselības aprūpe Latvijā ir noteikta par prioritāti, ko apliecina vairāki likumi, kā arī 2025. gada novembrī valdības pieņemtais “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam”, tomēr pagaidām tā ir prioritāte tikai uz papīra un, izskatās, ka arī nākamgad šajā ziņā izmaiņas nav gaidāmas.
Valsts kontrole nesen publiskoja revīzijas ziņojumu “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”, kur tika analizēta bērnu un jauniešu pieejamība medicīnai. Revidenti, konstatēja, ka ģimenes par bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem no savas kabatas samaksājušas ap 14,5 miljoniem eiro līdzās 93 miljoniem eiro (2024.g.), kas saņemti no valsts naudas maka.
Valsts kontrole secinājusi, ka vidēji katru dienu 350 bērni no Latvijas reģioniem valsts apmaksātu veselības aprūpi dodas saņemt Rīgā, nevis savā dzīvesvietā. Brauciens uz Rīgu ģimenei nozīmē papildu izdevumus, vecākiem – darba, bērniem – mācību kavējumu. Dati par pieprasītākajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes vispārējās specialitātes ārstiem un visiem bērnu ārstiem liecina, ka 2024. gadā vislielāko veselības aprūpes pakalpojumu apjomu bērniem nodrošināja oftalmologi, otolaringologi, bērnu ķirurgi un fizioterapeiti. “Latvijas Avīze” kopā ar reģionālajiem laikrakstiem gatavo publikāciju par šo tematu un vēlējāmies uzzināt arī jūs viedokli.
Pie kāda bērnu ārsta grūtāk tikt?
Aptauja
Ja jums ir bijusi saskarsme ar bērna veselības aprūpi, pie kādas specialitātes ārsta visilgāk vai sarežģītāk ir bijis tikt uz valsts apmaksātu pakalpojumu?
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
