Kaismīgās debates par ASV prezidenta Džo Baidena veselības stāvokli un kognitīvajām spējām raisa vairākus interesantus jautājumus neatkarīgi no politiskajām simpātijām un pat kandidātu personībām.

Pirmais. Vismaz teorētiski varētu teikt, ka vissvarīgāk, lai līderis ir ar skaidriem priekšstatiem par demokrātiju, pilsoņu tiesībām, par to, kas ir labs un kas slikts šajā pasaulē. Savukārt tas, cik skaidri cilvēks izsakās, cik ātri viņš domā, cik nevainojama ir viņa atmiņa, ir otršķirīgi. Šai tēzei pamatoti var iebilst, ka šāda "baltā tēva" gadījumā arvien vairāk pilnvaru nonāk konkrētā cilvēka padomdevēju – oficiālo un neoficiālo – ziņā. Turklāt šie cilvēki nav ievēlēti, kas viņu pieaugošās varas leģitimitāti vedina jo vairāk apšaubīt. Es piekrītu šim iebildumam. Problēma ir tā, ka tieši to pašu var teikt par daudziem citiem līderiem, arī krietni jaunākiem un spriganākiem. Ja mēs mirkli padomājam, mums nāksies atzīt, ka patiesībā mēs ļoti maz zinām par dažādu līderu, tostarp Latvijā, tuvāko loku, par cilvēkiem, kuri šos līderus ietekmē. Citiem vārdiem sakot, Baidena atkārtotas kandidēšanas izgaismotā problēma ir raksturīga varas aprindām vispār.

Otrais.