Kopš noiešanas no politiskās skatuves bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele ir turējusies ēnā, gandrīz nesniedzot intervijas un neuzstājoties publiski.

Īpaši uzkrītoši tas kļuva pēc 2022. gada 24. februāra. Dažās medijos publicētajās paparaci stila fotogrāfijās, kur viņa redzama kaut kur uz ielas, skatienā bija nolasāms: "Lieciet mani mierā." Tomēr nupat ir nākuši klajā Merkeles memuāri "Brīvība: Atmiņas 1954–2021" (vācu val. – "Freiheit: Erinnerungen 1954–2021"). Tiek pat spriests, ka gada nogales laiks nav izvēlēts nejauši, jo daļa to varētu iegādāties, lai pasniegtu kā dāvanu Ziemassvētkos. Grūti spriest, vai tiešām ir daudz cilvēku, kas vēlētos saņemt dāvanā šo iespaidīgo "ķieģeli", taču pirmie grāmatas pārdošanas rezultāti esot labi. Tie, kas paguvuši iepazīties, saka – Merkele neko savā politikā nenožēlojot un kļūdas neatzīstot. Diezgan paredzami, diez vai viņa būtu noturējusies kancleres amatā sešpadsmit gadus, ja kaisītu sev uz galvas pelnus. Tomēr, 

ja pašas Merkeles politiskajai karjerai viņas pašpārliecinātība izrādījies pluss, tad Vācijai un Eiropai tā nodarījusi kaitējumu, ko daudzi redz tikai tagad.

Te gan varētu izdarīt plašāku atkāpi, lai secinātu, ka neviens no pēdējo gadu desmitu Vācijas politiskajiem līderiem nav kļuvis par tādu vēsturisku personību, no kura nākotnē ņemt piemēru, atsaukties un citēt.