Endoskopija ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai. Ar augšējās endoskopijas jeb gastroskopijas palīdzību iespējams izmeklēt pacienta barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, bet apakšējā – kolonoskopija – ļauj detalizēti caurskatīt resno zarnu.

Kā gatavoties gastroskopijai

"Augšējā kuņģa un zarnu trakta izmeklēšana tiek veikta, ja pacientam ir rīšanas traucējumi, dzelzs deficīta anēmija, neizskaidrojams svara zudums, sāpes vēdera augšdaļā, dedzināšana aiz krūšu kaula, kuru ar kuņģa skābi mazinošiem medikamentiem neizdodas novērst, aizdomīgas atradnes citos izmeklējumos un virkne citu iemeslu," norāda Veselības centru apvienības gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Oļesja Basina. Profilakses nolūkos šo izmeklējumu rekomendē cilvēkiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem, brāļiem vai māsām – diagnosticēts kuņģa vēzis. 

Arī pacienti, kas vecāki par 50 gadiem un kuriem parādījušies simptomi, kas varētu liecināt par ļaundabīgām izmaiņām – apetītes zudums, novājēšana, vemšana, grūtības norīt ēdienu –, tiek nosūtīti uz gastroskopiju.

Izmeklēšanas laikā gremošanas traktā tiek ievadīts tievs, lokans optiskais instruments – endoskops. Pirms tam pacients saņem lokālu anestēziju, kas padara nejutīgu kakla zonu, bet, ja vēlas, var atrasties arī īslaicīgā narkozē. Ja pacientam nav rīšanas traucējumu vai izteikta vemšanas refleksa, gastroskopiju var veikt arī bez narkozes. Izmeklējumam nav speciāli jāgatavojas, taču saziņā ar ārstējošo ārstu pirms tam jāpārtrauc lietot medikamentus, kuri novērš trombu veidošanos. No rīta gastroskopiju veic tukšā dūšā, bet, ja izmeklējums notiek pēcpusdienā, pacients drīkst ieturēt vieglas brokastis (nedrīkst ēst 6–8 stundas pirms gastroskopijas). Pacientam arī jāaizpilda veidlapa "Pacientu aptauja pirms endoskopijas un informētā piekrišana endoskopijai", kurā jānorāda slimības, ar kurām viņš slimo vai ir slimojis, veiktās operācijas, ikdienā lietotie medikamenti un cita nepieciešamā informācija.