15.6 °C
Vācijā notikušās izstādes "Agritechnica 2023" sudraba medaļas laureāta godu ieguva jauna tehnoloģija - automātiska kondicionētāja regulēšana, ko izstrādājusi kompānija "Fendt" kopīgi ar uzņēmumu "Fritzmeier Umwelttechnik".
Barības pamatdevas kvalitāte tieši ietekmē piena un gaļas ražu, kā arī lopkopju izmaksu struktūru. Galvenais viendabīgas barības vielu piegādes termiņš sākas nopļaušanas brīdī un beidzas ar barības izdalīšanu. Pa vidu ir vairāki parametri, kas jāņem vērā.
Pļaujot zālāju, lauka lopbarības kultūrām nereti atklāj daudz neviendabīgas sākotnējās sausnas, kas ražas novākšanas laikā izraisa dažādas vīšanas pakāpes.
Vēlamais mērķis – lai maksimālā sausnas atšķirība skābbarībā nepārsniegtu 10% – tiek sasniegts reti, tādējādi skābbarībā veidojas neviendabīgas skābes struktūras. Skābbarības ķēde sākas ar pļaušanu, kur ārējai ietekmei, piemēram, laikapstākļiem un zālei, ir tikpat liela nozīme kā pielāgotajai pļaušanas tehnoloģijai.
Ar automātisko kondicionētāja regulēšanu Fendt cenšas sasniegt skaidru mērķi: nemainīgu sausnas daudzumu uz lauka un pļāvumā.
Lai to izdarītu, biomasas pieaugums tiek noteikts, vai nu izveidojot aplikācijas karti, izmantojot satelīta datus, vai arī ar sensoru, kas reģistrē ražas datus, tieši braucot pa lauku. Šādi savāktie dati tiek nosūtīti caur ISOBUS uz pļāvēja darba datoru, kas aprēķina atbilstošos iestatījumus un pārsūta tos tieši uz kondicionētāja elektromotoru.
Rezultātā tiek iegūta viendabīgāka barība – gan laukā, gan pļāvumā.
Gan dzīvnieki, gan cilvēki tādējādi gūst vienlīdzīgu labumu no šīs ievērojamās kondicionētāja pielāgošanas turpmākās attīstības. Homogēnās īpašības liek cerēt uz labāku dzīvnieku veiktspēju, un pļaujmašīnas vadītājam atliek tikai koncentrēt savu uzmanību uz pļaušanas procesu. Nozīmīgos un būtiskos kondicionētāja iestatījumus kontrolē sensoru sistēma vai lietojuma karte.
Šī regulēšana samazina degvielas patēriņu un smalcināšanas zudumus.
Tādā veidā mākslīgais intelekts atvieglo vadītāja darba slodzi, samazina iestatīšanas laiku un nodrošina konsekventu un rentablu darbu.
"Agro Tops" novembra numurā lasi:
- Kas aizstāv Latvijas zemnieku intereses Briselē?
- Ā. Žentiņš: Veterinārārsts nedrīkst būt algots fermas darbinieks
- Kāpēc samazinās lopbarības kultūru sēklaudzēšana?
- Latvijā pirmoreiz noticis pasaules čempionāts aršanā
- Kādas lauksaimniecības tehnoloģiju inovācijas atzītas par labākajām
- Lielāko aitaudzētāju TOP 50
- Latvijas komercdārzi - kur esam, kurp ejam?
Žurnālu abonē šeit.
