Kā atzīst pieredzējuši eksperti, drošības nekad nevar būt par daudz. Acīmredzot tagad tas vienoti izprasts Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Labāk vēlāk nekā nekad, tā varētu vērtēt Baltijas valstu aizsardzības ministru lēmumu par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Lēmums pareizs un sengaidīts, tas apstiprināts ar triju ministru parakstiem. Tas izdarīts atbilstoši laika garam ar saspīlēto situāciju reģionā, ar neziņu par mūsu austrumu kaimiņa plāniem un iespējamo darbību nākotnē.

Pat militāriem nespeciālistiem saprotams, ka visas trīs valstis militāri jāuzlūko par vienotu tā saucamo kauju operacionālo teātri. Diezin vai potenciālais agresors varētu plānot iebrukumu tikai vienā no trim valstīm. Saprotami, ka pagaidām tie ir tikai vārdi un apzīmogots dokuments, bet vēl svarīgāks būs reālais piepildījums. Kāds tas būs, atkarīgs ne tikai no kopīgā, bet arī no katras valsts individuālā darba un izpratnes par šo projektu. Tas atkarīgs no valsts un sabiedrības intereses par aizsardzības pilnveidošanu un, visdrīzāk, arī ietekmēs termiņus, kādos tiks uzsākti šie svarīgie darbi. Derīgi saprast, ka to paveikšanu nevar atlikt uz vēlāku laiku, paziņojot par darbu izstiepšanu daudzu gadu garumā. Jāatceras beidzamajā laikā augsta ranga militāro un politisko amatpersonu teiktais, ka NATO vien pēc nedaudz gadiem var iesaistīties militārā konfrontācijā ar Krieviju.

Vēsture māca: drošības nekad nav par daudz

Saprotami, ka visu triju Baltijas valstu Bruņoto spēku štābos atrodas plāni, kā paredzēts atturēt ienaidnieka spēkus uzbrukuma gadījumā. Tas iezīmēts arī alianses kopējā plānā par sava austrumu flanga aizsardzību.