10.1 °C
Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) savā pārskatā par Krievijas informācijas manipulācijām 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai atzīmē, ka savos vēstījumos Krievijas propaganda pēdējos mēnešos nav ieviesusi nekā jauna un galvenais mērķis tradicionāli bijis sēt bezcerību Latvijas iedzīvotājos, lai tie vai nu vispār neietu uz vēlēšanām, vai arī balsotu par prokrieviski orientētām partijām.
Arī pēc vēlēšanām pārskatot austrumu kaimiņvalsts interneta ziņu kanālus, redzams, ka ierasti nievājošais tonis un saturs palicis vecais: Latviju tāpat gaidot "strupceļš", jo vēlētāji devuši priekšroku partijām, kas ir par atbalstu Ukrainai un pret tuvināšanos Krievijai. Tāpat tiek uzcītīgi "pedalizēta" samērā zemā vēlētāju aktivitāte, kā arī fakts, ka Latgale balsojusi atšķirīgi no pārējās Latvijas, kas gan nav nekas jauns.
Vainīgi droni
"Latvijas iedzīvotāji ir novērsušies no izvēles iespējām un vēlētājam vairs nav svarīgi, kas ir pie varas," apgalvo propagandas kanālu holdingā "Rossija segodņa" ietilpstošā vietne "Baltnews" un tai līdzīgās. Pamats apgalvojumam – zemā vēlētāju aktivitāte 51,79%, kaut domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa aizrādījusi, ka, atskaitot ārzemēs izbraukušos un dzīvojošos, kas tradicionāli ir kūtri balsotāji, Latvijas iekšienē vēlētāju aktivitāte bijusi 57,5%, tātad kopumā normāls vidējais rādītājs un "gaudu dziesmu dziedāt nav pamata". Bet Krievijas propaganda, protams, operē ar 51% procentu un skaidro, ka Rīgā un Latgalē dzīvojošie krievvalodīgie balsotāji uz vēlēšanām nav gājuši, jo "viņus neklausījās iepriekšējās vēlēšanās, bet pēdējos četros gados ierobežojuši viņu tiesības un iespējas, draudējuši ar deportācijām un īpašumu atņemšanu, izspieda visspilgtākos krievvalodīgos politiķus, piemēram, Alekseju Rosļikovu", kā to skaidro "Baltnews". Ja tā turpināšoties, tad uz nākamajām Saeimas vēlēšanām neieradīšoties arī latviešu vēlētājs.
Savdabīgs ir nereti sastopamais skaidrojums, kādēļ vēlētājs novērsies no "Jaunās Vienotības" un pievērsies Andra Kulberga "Apvienotajam sarakstam". Izrādās, ne tādēļ, ka agrākā varas partija pēdējā laikā pārlieku ieslīga rutīnā, vienkāršoti sakot, daudziem bija apnikusi un tai pietrūka enerģijas – nē, tādēļ, ka Evikas Siliņas valdība neesot spējusi nosargāt valsti no ukraiņu dronu nejaušajiem ielidojumiem. "Premjera Andra Kulberga partija savu kampaņu balstīja uz solījumiem veicināt drošību pret hibrīddraudiem un bezpilota lidaparātiem Krievijas–Ukrainas konflikta apstākļos. Nespēja tikt galā ar dronu ielidojumiem Latvijas gaisa telpā maijā noveda pie iepriekšējās valdības atkāpšanās. Bet tagad vara Latvijā saskārusies ar prokrievisko spēku popularitātes pieaugumu," tā ainavu redz izdevums "Kommersant". Tas vispār ir raksturīgi Krievijas medijiem visu traktēt tā, it kā Latvijas politiskajā dzīvē, izņemot Ukrainu un Maskavu, nekā cita nebūtu.
Gan priecājas, gan žēlojas
Tā kā par pašu krieviskāko partiju propagandisti uzskata Jūlijas Stepaņenko "Suverēno varu" (piekabinājums "jaunlatvieši" no šīs apvienības nosaukuma Krievijas medijos bieži izkrīt), tad izteikts ir sašutums par Latvijas mediju "netīrajiem trikiem", atgādinot par viņas Krievijā dzīvojošo tēvu Sergeju Fedotovu. Mediji esot nekaunīgi "līduši" Stepaņenko "ģimenes lietās". Izcelta tiek gan "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši", gan "Latvija pirmajā vietā" iekļūšana Saeimā un panākumi Latgalē, kur tās "veica aktīvu kampaņu krievu valodā un iesaistīja vietējos viedokļu līderus".
"Saskaņas" un Rosļikova partijas palikšana ārpus parlamenta paliek lielākoties vien fakta pieminēšanas līmenī.
Saeimas vēlēšanu rezultātu vērtējumā vienota vērtējuma tomēr trūkst. Vietne "MK.ru" priecājas, ka "vēlēšanās Latvijā pozīcijas stiprinājušas partijas, kas kritizē palīdzību Ukrainai" un "prokrieviskie spēki saņēmuši mandātus Saeimā", bet "Baltnews" žēlojas, ka vara stingri pārgājusi "labējo", tas ir, latvisko partiju rokās, kamēr krievvalodīgo balsis izkliedētas pa vairākām partijām un "krievu kopiena izrādījusies nogriezta no lēmumu pieņemšanas valsts līmenī", nespējot ietekmēt procesus. Tāpēc viens no Baltijas "ekspertiem", Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta līdzstrādnieks Nikolajs Meževičs prognozējis, ka "rusofobija Latvijā tikai palielināsies", attiecību "normalizācija" ar Krieviju un Baltkrieviju neesot gaidāma, un pareģojis posta laikus, ko tas nesīšot krievvalodīgajiem un Latvijas ekonomikai.
Kaļiņingradas apgabalā mājojošais propagandists Aleksandrs Nosovičs, kurš nesen kļuva pazīstams ar vietnē "RIA Novosti" izlikto un ļoti ātri aizvākto rakstu par drīzo jauno "SVO" (tā Krievijā ierasti apzīmē karu ar Ukrainu) ar Lietuvu, savā "Telegram" kanālā vispār rezignēti prātojis, ka "krievu partiju" Latvijā vairs nemaz neesot: "Krieviskumu žņaudza, žņaudza un pirms četriem gadiem beidzot nožņaudza. Tagad Latvija atgriezusies pie sākotnējām nostādnēm, un atpakaļceļu pie krievu partijām, sabiedriskām organizācijām, politiķiem un visa pārējā es vairāk neredzu." Ainārs Šlesers nekāda "Kremļa partija" neesot un tāpat agrākais Rīgas "mūsu krievu mērs" Nils Ušakovs "sen jau vairs nav ne "mūsu", ne "krievu" un ne "mērs"" – Krievijai par šiem personāžiem neesot nekādas intereses.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) savā pārskatā par Krievijas informācijas manipulācijām 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai atzīmē, ka savos vēstījumos Krievijas propaganda pēdējos mēnešos nav ieviesusi nekā jauna un galvenais mērķis tradicionāli bijis sēt bezcerību Latvijas iedzīvotājos, lai tie vai nu vispār neietu uz vēlēšanām, vai arī balsotu par prokrieviski orientētām partijām.
Arī pēc vēlēšanām pārskatot austrumu kaimiņvalsts interneta ziņu kanālus, redzams, ka ierasti nievājošais tonis un saturs palicis vecais: Latviju tāpat gaidot "strupceļš", jo vēlētāji devuši priekšroku partijām, kas ir par atbalstu Ukrainai un pret tuvināšanos Krievijai. Tāpat tiek uzcītīgi "pedalizēta" samērā zemā vēlētāju aktivitāte, kā arī fakts, ka Latgale balsojusi atšķirīgi no pārējās Latvijas, kas gan nav nekas jauns.
Vainīgi droni
"Latvijas iedzīvotāji ir novērsušies no izvēles iespējām un vēlētājam vairs nav svarīgi, kas ir pie varas," apgalvo propagandas kanālu holdingā "Rossija segodņa" ietilpstošā vietne "Baltnews" un tai līdzīgās. Pamats apgalvojumam – zemā vēlētāju aktivitāte 51,79%, kaut domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa aizrādījusi, ka, atskaitot ārzemēs izbraukušos un dzīvojošos, kas tradicionāli ir kūtri balsotāji, Latvijas iekšienē vēlētāju aktivitāte bijusi 57,5%, tātad kopumā normāls vidējais rādītājs un "gaudu dziesmu dziedāt nav pamata". Bet Krievijas propaganda, protams, operē ar 51% procentu un skaidro, ka Rīgā un Latgalē dzīvojošie krievvalodīgie balsotāji uz vēlēšanām nav gājuši, jo "viņus neklausījās iepriekšējās vēlēšanās, bet pēdējos četros gados ierobežojuši viņu tiesības un iespējas, draudējuši ar deportācijām un īpašumu atņemšanu, izspieda visspilgtākos krievvalodīgos politiķus, piemēram, Alekseju Rosļikovu", kā to skaidro "Baltnews". Ja tā turpināšoties, tad uz nākamajām Saeimas vēlēšanām neieradīšoties arī latviešu vēlētājs.
Savdabīgs ir nereti sastopamais skaidrojums, kādēļ vēlētājs novērsies no "Jaunās Vienotības" un pievērsies Andra Kulberga "Apvienotajam sarakstam". Izrādās, ne tādēļ, ka agrākā varas partija pēdējā laikā pārlieku ieslīga rutīnā, vienkāršoti sakot, daudziem bija apnikusi un tai pietrūka enerģijas – nē, tādēļ, ka Evikas Siliņas valdība neesot spējusi nosargāt valsti no ukraiņu dronu nejaušajiem ielidojumiem. "Premjera Andra Kulberga partija savu kampaņu balstīja uz solījumiem veicināt drošību pret hibrīddraudiem un bezpilota lidaparātiem Krievijas–Ukrainas konflikta apstākļos. Nespēja tikt galā ar dronu ielidojumiem Latvijas gaisa telpā maijā noveda pie iepriekšējās valdības atkāpšanās. Bet tagad vara Latvijā saskārusies ar prokrievisko spēku popularitātes pieaugumu," tā ainavu redz izdevums "Kommersant". Tas vispār ir raksturīgi Krievijas medijiem visu traktēt tā, it kā Latvijas politiskajā dzīvē, izņemot Ukrainu un Maskavu, nekā cita nebūtu.
Gan priecājas, gan žēlojas
Tā kā par pašu krieviskāko partiju propagandisti uzskata Jūlijas Stepaņenko "Suverēno varu" (piekabinājums "jaunlatvieši" no šīs apvienības nosaukuma Krievijas medijos bieži izkrīt), tad izteikts ir sašutums par Latvijas mediju "netīrajiem trikiem", atgādinot par viņas Krievijā dzīvojošo tēvu Sergeju Fedotovu. Mediji esot nekaunīgi "līduši" Stepaņenko "ģimenes lietās". Izcelta tiek gan "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši", gan "Latvija pirmajā vietā" iekļūšana Saeimā un panākumi Latgalē, kur tās "veica aktīvu kampaņu krievu valodā un iesaistīja vietējos viedokļu līderus".
"Saskaņas" un Rosļikova partijas palikšana ārpus parlamenta paliek lielākoties vien fakta pieminēšanas līmenī.
Saeimas vēlēšanu rezultātu vērtējumā vienota vērtējuma tomēr trūkst. Vietne "MK.ru" priecājas, ka "vēlēšanās Latvijā pozīcijas stiprinājušas partijas, kas kritizē palīdzību Ukrainai" un "prokrieviskie spēki saņēmuši mandātus Saeimā", bet "Baltnews" žēlojas, ka vara stingri pārgājusi "labējo", tas ir, latvisko partiju rokās, kamēr krievvalodīgo balsis izkliedētas pa vairākām partijām un "krievu kopiena izrādījusies nogriezta no lēmumu pieņemšanas valsts līmenī", nespējot ietekmēt procesus. Tāpēc viens no Baltijas "ekspertiem", Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta līdzstrādnieks Nikolajs Meževičs prognozējis, ka "rusofobija Latvijā tikai palielināsies", attiecību "normalizācija" ar Krieviju un Baltkrieviju neesot gaidāma, un pareģojis posta laikus, ko tas nesīšot krievvalodīgajiem un Latvijas ekonomikai.
Kaļiņingradas apgabalā mājojošais propagandists Aleksandrs Nosovičs, kurš nesen kļuva pazīstams ar vietnē "RIA Novosti" izlikto un ļoti ātri aizvākto rakstu par drīzo jauno "SVO" (tā Krievijā ierasti apzīmē karu ar Ukrainu) ar Lietuvu, savā "Telegram" kanālā vispār rezignēti prātojis, ka "krievu partiju" Latvijā vairs nemaz neesot: "Krieviskumu žņaudza, žņaudza un pirms četriem gadiem beidzot nožņaudza. Tagad Latvija atgriezusies pie sākotnējām nostādnēm, un atpakaļceļu pie krievu partijām, sabiedriskām organizācijām, politiķiem un visa pārējā es vairāk neredzu." Ainārs Šlesers nekāda "Kremļa partija" neesot un tāpat agrākais Rīgas "mūsu krievu mērs" Nils Ušakovs "sen jau vairs nav ne "mūsu", ne "krievu" un ne "mērs"" – Krievijai par šiem personāžiem neesot nekādas intereses.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
