Pēdējos gados dažādu valstu pētnieki arvien biežāk runā par skābekļa nozīmi augu sakņu zonā un pēta tā daudzuma palielināšanas iespējas. Augi paši ražo skābekli kā fotosintēzes blakusproduktu, tomēr tas ir nepieciešams arī pašiem augiem, lai ražotu enerģiju. Tāpat skābeklis ir nepieciešams sakņu attīstībai un rizosfērā (sakņu zonā) mītošajām baktērijām, lai pārveidotu slāpekli augiem pieejamā amonija un nitrātjonu formā.

Augsnē saknes saņem skābekli no gaisa starp augsnes daļiņām, tieši tāpēc ir tik ļoti svarīga laba augsnes struktūra. Audzējot augus ierobežotā substrāta apjomā, ir bieži jālaista, tāpēc skābekļa daudzums mēdz strauji pazemināties zem kritiskās robežas – 8 mg/l.

Ja skābekļa ir ekstrēmi maz, anaerobos apstākļos baktērijas sāk ģenerēt enerģiju, pārvēršot nitrāta formas slāpekli nitrīta formā (NO3 –> NO2). Sevišķi strauji tas notiek skābā vidē (ja ir zems pH līmenis). Nitrītu daudzums augsnē var ātri sasniegt augiem toksisku līmeni. Tas var notikt ne tikai substrātos, arī sablīvētā augsnē un ne tikai zema pH gadījumā. Ar neitrālu pH šis process prasa ilgāku laiku, bet tāpat norisinās.

Ja nitrītu daudzums augsnē sasniedz augiem bīstamu līmeni, saknes kļūst brūnas, lapas novīst, tiek traucēta augu augšana. Tieši tāpēc ir svarīgi novērst anaerobo apstākļu rašanos, uzturot sakņu zonā pietiekami augstu skābekļa koncentrāciju.