Pavasaris meža īpašniekiem saistās ar tā stādīšanu. Šogad AS Latvijas valsts meži (LVM) plāno apmežot vairāk nekā 13 000 hektāru lielu platību, un apmežotā platība ar katru gadu palielinās. Konsultē LVM Vidusdaugavas reģiona meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste Ingrīda Berga.

Meža atjaunošana noteikta likumdošanā

Mežu var atjaunot divējādi: mākslīgi (stādot vai sējot) vai ļaujot tam atjaunoties dabiskā ceļā. Lēmums par atjaunošanas veidu meža īpašniekam jāpieņem vēl pirms mežaudzes nociršanas kailcirtē. Ja lēmums ir stādīt mežu, vislabāk izmantot selekcionētu stādmateriālu. Ļaujot mežam atjaunoties dabiskā veidā, process notiks ilgāk, un to būs grūtāk prognozēt. Tas vairāk piemērots meža augšanas apstākļu tipos, kur izcirtumi veiksmīgi atjaunojas ar piemērotas koku sugas veseliem kokiem.

Ministru kabineta noteikumi nosaka termiņus, kādos jāatjauno mežs:

  • trijos gados pēc kailcirtes, kas veikta pēc galvenās cirtes caurmēra (prasību piemēro mežaudzēm, kurām ciršanas apliecinājums kailcirtei pēc caurmēra izsniegts pēc 01.01.2023),
  • ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas, ja meža tips ir purvājs, niedrājs, dumbrājs un liekņa,
  • pārējos meža tipos ne vēlāk kā piecos gados pēc izcirtuma izveidošanas.

LVM Vidusdaugavas reģiona meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste Ingrīda Berga norāda, ka šis gads izceļas ar neparasti agru meža stādīšanas sezonas sākumu. Kurzemes puses mežos šogad jaunos kociņus sāka stādīt jau martā. Izteikti silts pavasaris meža stādīšanai nemaz nav vēlams, jo izplaucē lapukoku – bērzu un melnalkšņu – stādu pumpurus. Tas nozīmē, ka lapukoku stādīšanas periods salīdzinājumā ar skujkokiem ir ļoti īss. Turklāt risks ir pavasara salnas, kurās jaunie dzinumi apsalst.

Stādu veidi

Kailsakņi – stādi ar vaļēju sakņu sistēmu, kas nav speciāli veidota.