Žurnāls "Agro Tops" pirmo reizi lasītāju vērtējumam piedāvā lielāko bioloģisko piena ganāmpulku topu. Tajā iekļautie ganāmpulki būtiski, tostarp gan pēc dzīvnieku daudzuma, gan arī pēc piena vidējā izslaukuma, atšķiras no konvencionālajiem ganāmpulkiem. Bioloģiskie ražotāji par vissvarīgākajiem rādītājiem nosauc saimnieciskās darbības rezultātu un darbošanās ilgtspēju.

Bioloģiskās ražošanas modelis "Bormaņos"

Latvijas vislielākajā ar konvencionālo metodi aprūpētajā ganāmpulkā ir 2363 govis (īpašnieks AS "Agrofirma Tērvete", pēc stāvokļa uz 2024. gada 1. dec.). Kamēr vislielākajā ar bioloģiskajām metodēm turētajā Vārves pagasta ZS "Akmeņkalni" ganāmpulkā ir 205 slaucamās gotiņas (pēc stāvokļa uz 2024. gada 30. sept.), kas ir 11 reižu mazāk. Vidējā izslaukuma atšķirība ir 32 procenti (AS "Agrofirma Tērvete" pērn vidējais izslaukums bija 10 103 kg, ZS "Akmeņkalni" – 6863 kg).

Bioloģiskie piena ražotāji vērš uzmanību uz atšķirīgo no konvencionālās piena ražošanas darbības modeli. 

Jānis Miezītis, Kokneses pagasta ZS "Bormaņi" saimnieks: "Bioloģiskos ganāmpulkus laiž ganībās. Mēs savā saimniecībā esam izveidojuši tādu darbības modeli, ka no malas ir jāpērk vien bioloģiskie mikroelementi, sāls, soda un lopbarības kaļķis. Esam izveidojuši savu remontbāzi, tehnikas un piena dzesēšanas remontu, ja vajadzīgs, veicam paši. Graudus audzējam un darbinām arī graudu pirmapstrādes kompleksu. No ziemas ripša iegūstam spraukumus." Saimnieks teic, ka Latvijā aizvien vairāk augkopības saimniecībām vajadzētu nodarboties arī ar lopkopību, kas ražo organisko mēslojumu.