Pumpurērces un upenes – ko mēs zinām par šo organismu attiecībām? Dažkārt var manīt, ka līdz šim publicētā informācija par šo ērču nozīmi dažādu autoru darbos un valstīs ir stipri pretrunīga.

Angļu valodā publicētajos darbos ērces tiek dalītas divās grupās – pumpuru pangu izraisošajās un lapu ērcēs (foliar mites). Visas minētās ērces rada pangas, no tām C. grossulariae veido lapu pangas, bet Latvijā zināmās ērces C. ribis – pumpuru pangas. Šo ērču attīstība pilnībā norit saimniekauga pumpurā, bet ārpus pumpura tās atrodas vienīgi migrācijas laikā pavasarī. Pumpura iekšienē ērces vairojas un barojas, liekot augam pumpurus attīstīt kroplus, tautā tos pazīst kā resnos pumpurus.

Ērču migrācija un pangu attīstība

Pumpurērču migrācija notiek pavasarī, kad augiem izveidojušies jaunie dzinumi ar jaunajiem pumpuriem. Migrācija var sākties līdz ar ziedēšanas sākumu, kā arī turpināties pēc augu noziedēšanas. Literatūrā norādīts, ka ērču migrācijai nav īsti ciešas saistības ar augu attīstības stadijām. Pēc novērojumiem šķiet, ka drīzāk te galvenā nozīme ir pumpuru pangu žūšanas ātrumam, kā arī gaisa temperatūrai. Ir zināms, ka pumpurērces strauji pamet pumpurus, kad bojātie pumpuri sāk žūt. Citiem vārdiem – pumpura žūšana ierosina ērces ātrāk to pamest.