Nodrošināsim sēklām labus dīgšanas apstākļus un tiksim pie skaistiem un veselīgiem dārza augiem – tāda ir šāgada lielā iespēja un apņemšanās.

Vienkāršāk un lētāk būtu sēt uzreiz dārzā, bet nelaime tā, ka pat vislabākās sēklas var slikti vai nevienādi sadīgt nepiemērotā zemē vai augsnes temperatūras un mitruma ietekmē. Sevišķi svarīgi tas ir siltumprasīgajiem augiem – gurķiem, ķirbjiem, melonēm, arbūziem, kabačiem, tomātiem, paprikai un baklažāniem. 

Tāpat audzēšana no dēsta ir nepieciešama sugām un šķirnēm ar garu veģetācijas periodu (proti, dienu skaitu no uzdīgšanas līdz ražas novākšanai). 

Arī puķēm ar sīkām sēkliņām būs grūti skaisti saziedēt, sētām tieši dobē, jo tām ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks līdz ziedēšanai, piemēram, lobēlijas, petūnijas, alises ir jāsēj februārī un jālolo līdz maija beigām. Dažkārt audzēšana no dēstiem palīdz veiksmīgāk ierobežot nezāles, piemēram, audzējot sīpolus no sēklām nevis no sīksīpoliem. Kamēr aug dēsti, audzētājs var rūpīgi sagatavot augsni un iznīcināt sadīgušās nezāles.

No dēstiem var audzēt gandrīz visus augus, arī zirņus, dilles, spinātus un bietes, bet praksē tos tomēr biežāk sēj tieši augsnē.