Avenes Latvijā pašlaik tiek audzētas vien nedaudz vairāk nekā 200 ha platībā, taču pieprasījums pēc ogām ir daudz lielāks, nekā vietējie audzētāji spēj nodrošināt. Galvenokārt aveņu audzēšanu ierobežo augstās audzēšanas izmaksas un zemās ražas, kuru galvenie iemesli ir vietējie klimatiskie apstākļi, slimību un kaitēkļu izplatība, darbaspēka trūkums kopšanā un ražas vākšanā u. c.

Lai samazinātu ziemcietības, kaitēkļu un slimību izraisītās problēmas, audzētāji vasaras aveņu vietā vairāk izvēlas audzēt rudens avenes, kurām raža veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem, kurus pēc noražošanas nogriež, tādējādi mazāk jāuztraucas par aveņu pārziemošanu, un dzinumi nepaspēj sezonas laikā daudz inficēties ar dzinumu slimībām, kā arī vasaras otrajā pusē un rudenī, kad notiek ražošana, ir mazāka kaitēkļu izplatība. 

Rudens avenes ir arī vieglāk apkopt nekā vasaras avenes, jo mazāk darba jāpatērē dzinumu izgriešanai.