12.3 °C
Kopš Krievijas izraisītā nežēlīgā kara Ukrainā es, kā jebkurš normāls cilvēks, esmu izjutusi pastāvīgu riebumu un naidu pret valsti un varu, kas bijusi spējīga uz šādu prātam neaptveramu noziegumu.
Bet kopš Krievijas īstenotā raķešu slepkavnieciskā uzbrukuma Kijivas bērnu slimnīcai "Ohmatdyt" šīm sajūtām pievienojies arī gluži fizisks nelabums, saskaroties ar jebkurām Putina režīma izpausmēm un tiem, kas ar savām darbībām to tieši vai netieši atbalsta.
Tāpēc ar dziļu cilvēcisku vilšanos sagaidu Parīzes XXXIII vasaras olimpiskās spēles, kurās, neraugoties uz Krievijas kara noziegumiem, civiliedzīvotāju (bērnu!!!) nolaupīšanu un slepkavošanu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) neitrālā statusā ļāvusi piedalīties Krievijas un tās vasaļvalsts Baltkrievijas sportistiem.
Piedodiet, nu kāds "neitrāls" statuss var būt, ja zini, ka tavas valsts vadība ir kara noziedznieki, kas pret ukraiņiem īsteno klaju genocīdu un Ukrainu grib noslaucīt no zemes virsas! Un, piedodiet, bet to zina arī SOK lēmēji, tāpat kā daudzu citu starptautisku organizāciju, pirmkārt, jau ANO darboņi, kur Krievija joprojām jūtas gana komfortabli un visai civilizētajai, bet gļēvi neizlēmīgajai pasaulei var rādīt treknu pigu.
Un vājš mierinājums, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem būs jāstartē zem zaļas krāsas karogiem, ka viņi nevarēs piedalīties atklāšanas ceremonijā, ka viņu izcīnītās medaļas netiks skaitītas medaļu kopvērtējumā utt.
Daudzi Krievijas sportisti šo "pazemojošo" nosacījumu dēļ ir atteikušies doties uz olimpiādi, bet
kurš no viņiem ir atteicies tāpēc, ka sirdsapziņa neļautu kāju spert Parīzes spēlēs – vienlaikus ar kara nomocītās Ukrainas sportistiem?
Jau 400 no Ukrainas sporta saimes ir nolikuši savu galvu, aizstāvot dzimtenes brīvību un tiesības pastāvēt...
Un ko gan citu pēc tā visa lai spēju saskatīt aiz agresorvalstu sportistiem piešķirtā zaļās krāsas karoga, ja ne Krievijas asiņaino viepli? Sports IR politika. Un kauns SOK darboņiem par agresoru atbalstīšanu.
Abonē žurnālu šeit.
