"Uzskatu, ka "Gors" ir attaisnojis savu vārdu – mēs tiešām esam kļuvuši par Latgales vēstniecību. Priecājamies, ka neesam vien Rēzeknes koncertzāle, pie mums brauc no visas Latgales, no citiem novadiem, kā arī no Rīgas un Pierīgas," tā sarunā ar "Latvijas Avīzi" teic Austrumlatvijas koncertzāles "Gors" valdes locekle Ilona Rupaine. 

Kopā ar kolēģiem pārdzīvojusi pagājušā gada nogalē Rēzeknes pašvaldības ap "Goru" sacelto vētru, tagad viņa gaida jauno "Gora" likumu un uzskata – darbs koncertzālē ir misija. Nākamnedēļ 29. augustā Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā arī viņas darbi skanēs latviešu komponistu programmā.

Tieši šajās dienās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajam lasījumam virza jauno alternatīvo likumprojektu par Latgales vēstniecību "Gors" ar mērķi noteikt "Gora" turpmāko pārvaldību un nodrošināt koncertzāles darbības nepārtrauktību. Kultūras ministrijā Latgales vēstniecību Rēzeknē vērtē kā nozīmīgu kultūras centru, kura darbībai ir nozīme arī Latgales identitātes un Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā. Plānotais regulējums paredz saglabāt Rēzeknes pašvaldībai īpašuma un pārvaldības tiesības, vienlaikus palielinot valsts iesaisti būtiskos ar "Gora" pārvaldību saistītos lēmumos. Šādi paredzēts novērst iespēju būtiski mainīt vai pārtraukt tā darbību, neizvērtējot šāda lēmuma ietekmi uz Latgales kultūrtelpu, profesionālās mākslas pieejamību un koncertzāles izveidē ieguldīto publisko finansējumu.

Kādu jūsu darbu šoreiz dziedās Garīgās mūzikas festivālā Viļakā?

I. Rupaine: Tā būs latgaliešu tautasdziesmas apdare "Rudzu molu es nūguoju". Ļoti novērtēju, ka Valsts akadēmiskais koris "Latvija" izbrauc ārpus Rīgas un apciemo tik tālu, bet ļoti skaistu vietu kā Viļaka un tās baznīcu. Tas klausītājiem noteikti būs vienreizējs kultūras piedzīvojums.

Šovasar Latgale arī kultūras jomā skan īpaši daudz, vai šī samērā pēkšņā rūpe ir pietiekama?