Raidorganizācijas un kino producenti iebilst pret Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem

Latvijas kino nozarē raisījušās asas diskusijas par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem. Tie paredz, ka televīzijas saturam, kas veidots kādā no valodām, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valoda, tostarp filmām, būtu obligāti jānodrošina dublējums vai ieskaņojums latviešu valodā. Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Sabiedriskais medijs un Kino producentu asociācija grozījumus kritizē un aicina Saeimu tos neatbalstīt. Plašāk par iecerētajām izmaiņām un to ietekmi uz kino nozari vēsta 360TV Ziņas.

Amerikas kinoakadēmijas balvai “Oskars” šogad Latvijas izvirzīto filmu “Uļa” Latvijas televīziju skatītāji, ļoti iespējams, neredzēs. Tāpat viņi neredzēs arī citas režisora Viestura Kairiša filmas – “Melānijas hronika”, “Piļsāta pī upis” un “Janvāris”. Tas notiks, ja Saeima arī trešajā lasījumā atbalstīs priekšlikumu dublēt filmas, kurās skan krievu valoda.

“Manas filmas ir ar izteiktu māksliniecisko konceptu, un, ja man būtu tādas tiesības, es aizliegtu dublēt,” norāda režisors Viesturs Kairišs. “Es negribu, lai manas filmas rāda kādā ārpus manas kontroles [veiktā] sliktā televīzijas dublāžā.”

Kairišs norāda – krievu valodas klātesamība filmās nav pašmērķis, tā ir vēsturiska patiesība, un tai ir nozīme filmas vēstījuma atklāšanā.

"Es domāju, ja čekists ienāks mājā un latviešu valodā liks cilvēkiem gatavoties izsūtīšanai, tad liksies, ka latvieši apspiež latviešus. Tas zaudē šo agresorvalsts pieskaņu," 

bilst Kairišs.

Ja likuma grozījumi tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, televīzijām nāksies dublēt daudzas mūsdienās tapušās filmas, deformējot autoru ieceri un laikmeta atspoguļojumu.

Plānotie ierobežojumi neattieksies uz ārpus Latvijas reģistrētiem medijiem un straumēšanas platformām, piemēram, “Netflix”. Latvijas Raidorganizāciju asociācija norāda, ka tas padarīs Latvijas televīziju saturu skatītājiem nepievilcīgāku, bet izmaksas – lielākas. 

"Mūsu tirgus dalībnieki kārtējo reizi tiek nolikti sliktākos konkurences apstākļos. Tās ir gan papildu izmaksas – dublēšana, ieskaņošana ir neapšaubāmi dārgāks instruments nekā subtitri," saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Kristers Pļešakovs.

Rezultātā samazināsies Latvijas televīziju piedāvājums, reitingi un arī reklāmas ieņēmumi, apdraudot vietējo mediju pastāvēšanu.

Likuma grozījumu autors, "Nacionālās apvienības" pārstāvis Artūrs Butāns skaidro, ka viņa ierosinājums ir pārprasts. Mērķis bijis panākt, lai tiktu dublētas Latvijas televīzijās izrādītās Krievijas filmas. Butāns norāda, ka neredz pamatu pašreizējai ažiotāžai, taču nepieciešamības gadījumā likuma trešajā lasījumā varētu juridiski precizēt, ka mākslinieciskās izpausmes, tostarp frāzes un vēstījumi, nav obligāti jādublē.

Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga uzsver: “Es ļoti labi zinu, kā tas Latvijā notiek, ka tiek darīts ar vislabākajiem nodomiem, bet ierakstīts nekvalitatīvi, un pēc tam mums, ja tādu likumu pieņems, tāds būs jāpilda.”

Kaut arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam jau noslēdzies, Saeimas Cilvēktiesību komisija redz iespējas vēl ņemt vērā nozares paustās bažas un veikt likumprojektā precizējumus.

"Uz trešo lasījumu mēs lūgsim gan juridisko biroju, gan citus ekspertus sagatavot priekšlikumus, kad šādus izņēmumus paredzēt, lai latviešu filmām nebūtu jāzaudē vērtība,"

pauž  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

Lībiņa-Egnere domā, ka pirmsvēlēšanu gaisotnē ar likuma grozījumiem nevajadzētu steigties. Tāpēc atbildīgā komisija tos varētu skatīt septembra beigās vai oktobra sākumā, bet balsojums Saeimā paredzams jau pēc parlamenta vēlēšanām.

VIDEO: