9 °C
AS "Augstsprieguma tīkls" ieguldīs 74,7 miljonus eiro vairākos ar Eiropas finansiālo atbalstu realizējamos projektos, tostarp – saistītos ar elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizāciju, elektroenerģijas pārvades tīklu modernizāciju un kiberdrošības risinājumu ieviešanu.
To paredz tikko Eiropas Komisijas (EK) pārskatītais un pozitīvu novērtējumu saņēmušais Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns jeb precīzāk – tam no jauna pievienotā "REPowerEU" nodaļa.
Latvijas "REPowerEU" nodaļā iekļauta jauna reforma un trīs jaunas investīcijas, lai sasniegtu "REPowerEU" plāna mērķi padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem līdz 2030. gadam.
"Visa pasaule, tostarp Latvija, saskārās ar nopietniem izaicinājumiem Covid-19 radītās pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, kas negatīvi ietekmēja arī enerģētikas sektoru," atceras AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis. "Galvenokārt tas rezultējās enerģētisko iekārtu cenu palielinājumā un loģistikas piegādes ķēžu laika grafiku pagarināšanā un ar to saistītos sarežģījumos. Tāpēc AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pieteicās finansējumam no "RePowerEU" fonda. "RePowerEU" sarakstā šobrīd ir iekļauti AST projekti par kopējo summu 74,7 miljoni eiro."
Projekti, kurus AST iecerējis finansēt no "RePowerEU" fonda, ir saistīti ar elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizāciju, īstenojot enerģiju uzkrājošas baterijas piegādi un uzstādīšanu Rēzeknes apakšstacijā, kā arī kiberdrošības risinājumu ieviešanu un atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas vadības koncepta un programmatūras izstrādi sinhronizācijas režīmam ar kontinentālo Eiropu, tādējādi mazinot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un veicinot enerģijas uzkrāšanu un pāreju uz AER.
Tāpat "RePowerEU" finansējums paredzēts elektroenerģijas pārvades tīklu modernizācijai, īstenojot digitālās apakšstacijas un zaļās apakšstacijas izbūvi;
elektropārvades tīkla izpētei, kas palīdzēs veicināt pāreju uz tīru enerģiju un nodrošināt pēc iespējas lielāku AER pieslēgumu pie elektropārvades tīkla, kā arī biometāna patēriņa palielināšanai, kas varētu īpaši palielināt AER īpatsvaru enerģijas bilancē.
Daļu projektu īstenos AS "Conexus Baltic Grid", kura akcionārs ir AS "Augstsprieguma tīkls".
Pārskatītā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna kopējais apjoms dotāciju veidā tagad ir 1,97 miljardi eiro, un tas aptver 25 reformas un 63 investīcijas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
