Šobrīd pasaules masu medijos eksperti un politiķi daudz diskutē, vai pēc Krievijas starpkontinentālās raķetes trieciena pa Dnipro pilsētu Ukrainā (kam bija drīzāk propagandas raksturs nekā militārā lietderība) atrodamies trešā pasaules kara priekšvakarā. 

Mani pārsteidza, ka līdzīgā garā izteicās pat bijušais Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs, šobrīd Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, kas pavēstīja, ka trešais pasaules karš jau ir sācies ar Ziemeļkorejas karavīru tiešu iesaistīšanos Krievijas pusē. Pieļauju, ka viņš ar to gribēja sapurināt un mobilizēt Rietumu sabiedrisko domu, brīdinot, ka situācija Ukrainas frontē ir nopietna. Tomēr uzdrošināšos apgalvot, ka runām par trešo pasaules karu, vismaz pagaidām, nav nekāda pamata – pasaulē vienkārši nav politiskās gribas un resursu visaptverošam globāla mēroga kautiņam.

Apskatot tīri teorētiski trešā pasaules kara iespējamību, to varētu iedomāties kā divu bloku – NATO (ieskaitot ASV) un "ļaunuma ass" (Krievija, Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja) – totālu pasaules mēroga sadursmi ar mērķi vienam otru iznīcināt, neizslēdzot arī kodolieročus. Par laimi, šobrīd nav pazīmju, ka tāda mēroga karš ir iespējams.