Ministrija uzskata, ka LZA jāpāriet uz mazākām telpām.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, runājot par akadēmijas nākotni, uzdod hamletisku jautājumu: būt vai nebūt? Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst, ka situācija LZA ir kritiska, tomēr vismaz pagaidām nekādus risinājumus nepiedāvā. Galvenā problēma ir finansējuma trūkums: naudas jau šobrīd nepietiek konkurētspējīgam atalgojumam LZA darbiniekiem, taču situācija kļūs pavisam draudīga, ja spēkā stāsies Zemgales apgabaltiesas spriedums, kas paredz no LZA par labu producentam Jurim Milleram piedzīt gandrīz pusmiljonu eiro.

Šī summa pārsniedz gada finansējumu, ko akadēmija saņem no valsts. Pērn tai valsts budžetā atvēlēti 392 316 eiro. Kā stāsta I. Kalviņš, budžeta finansējums 2008. gadā tika samazināts uz pusi un 14 gadu laikā nav būtiski mainījies. 

Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, LZA pamatdarbības nodrošināšanai pieejamās finanses šobrīd esot četras reizes mazākas nekā 2008. gadā. Akadēmijas pamatdarbībā iesaistītā personāla vidējais atalgojums 2023. gadā bija 541 eiro mēnesī bruto, kas ir mazāk nekā minimālā darba alga valstī. Paša I. Kalviņa kā LZA prezidenta alga ir 1500 eiro mēnesī.