Aivara Lemberga–Arvila Ašeradena–Kaspara Briškena savienība, vairāk pazīstama un afišēta kā "Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets", izgatavojis sengaidītu dokumentu – valdības rīcības plānu. 

Pēc varonīgi paveiktiem lielajiem, neatliekamajiem darbiem pirmajās simts aktīvās darbības dienās – Stambulas konvencijas apstiprināšanas, algu palielināšanas pašiem sev, lai dzīve būtu kā nierītēm pa taukiem, zaļo zirnīšu PVN likmes pazemināšanas no 21 uz 12%, pases nodevas pamazināšanas no 60 uz 34 eiro un 22. autobusa pieturas pārvietošanas lidostā par 150 metriem, tādējādi apliecinot partiju un politiķu augsto pienākuma apziņu un pelnīti iegūto statusu latviešu tautā, – likās, ka valdības puiši un meičas turpmāko pilnvaru laiku var staigāt, rokas kabatās sabāzuši, daudz nebēdājot. Jo vairāk tāpēc, ka, fanfarām skanot, kā sabiedrībai solīts, ir pieņemts kopdzīves likums, kas bruģē ceļu uz geju laulību atzīšanu, un – lai vara nenokļūtu uz laktas zem vēlētāju vesera – ir pakaisīta helikopternauda satrauktajiem namīpašniekiem.