Dzejnieks Andris Ogriņš miris no narkotiku pārdozēšanas

Ekspertīze apstiprinājusi, ka pērn decembrī mirušā pazīstamā dzejnieka Andra Ogriņa nāves cēlonis ir bijusi kardiomiopātija narkotisko vielu ietekmes dēļ, ziņo LTV raidījums "Panorāma".

"Viņš bija ļoti novājējis. Un ļoti novecojis vizuāli... Un šķita, ka viņš atrodas citā realitātē. (..) Kad glābēji bija tikuši iekšā pa logu, atslēga bija durvīs, tad mēs ar mediķiem nācām iekšā. Te viņš arī gulēja. Viņš bija te sēdējis...

Kad mediķi aizgāja, zem šķīvja es atradu baltu pulveri. Un es zinu, ka mājās nav miltu. Lapiņa bija sarullēta. Un tur arī tas baltais pulveris. Mēs secinājām, ka tas ir amfetamīns.

Tas "Telegram" grupās ir pietiekami lēts," LTV stāsta Andra šķirtā sieva Anda. 

"Dators ir pilns ar uzrakstītiem dzejoļiem," saka Anda. 

Blakus datoram uz grāmatas sarakstīti kodi. Zināms, ka narkotikas Ogriņš pirka Telegram grupās. Viņš pats tās bija parādījis. Anda uzskata, ka kodi bija veids, kā notika saziņa ar dīleriem. 

"Kad viņš bija normāls, es piespiedu parādīt, kur ņem [narkotikas]. Viņš man parādīja vienu, bet esot vairākas," pastāstīja sieviete.

Anda uzsver, ka narkotiku lietošana ir katra paša izvēle, bret viņu izbrīna, cik aizliegtās vielas šobrīd ir viegli pieejamas.

"Viņš agrāk centās no ārstiem dabūt receptes. Ja nebūtu iespēju tikt pie šīm vielām, viņš varbūt būtu dzīvs? Vai tiktu galā. Es negribu noņemt no Andra atbildību. Ja atkarība uzskatāma par slimību, var ārstēties. Un es viņam neskaitāmas reizes piedāvāju! Neskaitāmas. Bet es esmu dusmīga, ka tas viss ir tik brīvi.

Ka es varu ieiet aplikācijā un tas ir kā "Bolt Food" meklēt pusdienas. Tik brīvs un pieejams tas tirgus. Man meita pusaudze saka, ka viņa zina jauniešus, kas dara tāpat. Lieto," pastāstīja Anda.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš norāda, ka narkodīleru atrašana ir plānveida darbs, bet jauna čata atvēršana – sekunžu jautājums. 

Plašāk LTV sižetā:

Andris Ogriņš (1975-2023) bija autors astoņiem dzejas krājumiem "Es zvēru pie kraukļiem" (2008), "Zem pulksteņa pulkstenis" (2011), "Pēdējā santīma grāmata" [dzejproza] (2012), "Plaukstu šķērsielas" (2015), "Debesu punkti" (201), "tā putna diena" (2019), "Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr" (2021) un "Par bites tiesu" (2023).

Par pirmo dzejoļu krājumu "Es zvēru pie kraukļiem" Ogriņam piešķirta Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija".

Andris bija arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendijas laureāts. Autors dzejprozas izdevumam "Pēdējā santīma grāmata" (2012). Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu "Pieceļas ieelpo…" (2014). Savu pirmo dzejoļu kopu Andris ir publicējis salīdzinoši nesen – laikrakstā "Kultūras Forums" 2006. gadā, taču kopš tā laika tapis par vienu no ražīgākajiem un atzītākajiem latviešu dzejniekiem.