Sēlijas dižliepa nolūzusi. In memoriam: Lūcija Ķuzāne (30.10.1927.–13.05.2025.).

Lūcija, saule bija Tavs galvenais vārds. Lūcija, melnstrādnieces tērps bija Tava augstā mode. Tāpēc arī Tavas galvenās grāmatas ir ar tādiem nosaukumiem – "Saule mūžam mana" par Jāni Jaunsudrabiņu un "Saules koku meklējot" par Jāni Veseli.

Tāpēc arī grāmata "Aleksandrs" par Aleksandru Pelēci, vienu latvieša cilvēku ar neiedomājami skaudru likteni, patiesībā ir bezgala gaišs un saulains stāsts par latviešu kultūru. Tāpēc arī Sēlijā un Latvijā Tu paliksi ar to, ka visu skolotājas un rakstnieces mūžu biji tāda latviešu dižgaru mājās saucēja, mājās vedēja. Arī tai nozīmē, lai viņi būtu katrā latvieša mājā un katrā latvieša sirdī. Tu biji nenogurstoša viņu latviskā lieluma uzturētāja. Tu pacēli padomju varas tik ļoti nemīlētos autorus un reizē arī viņu darbus, tādus kā "Baltā grāmata", "Latvju teiksmas" un citus, nevis uz pjedestāla, bet uz tā Latvijas pakalniņa, kas nes patiesā latviskuma vārdu un kas latviešiem ir svētuma vietā.

Lūcija, Tev garais, bagātais un kā reti kuram piepildītais mūžs patiesībā ir vesels laikmets, Sēlijas augšāmcelšanas un atdzimšanas laikmets, kura nospiedumi ir ne tikai Tavas daudzās sarakstītās grāmatas, kuru skaits pārsniedz 20, bet arī Tava neparasti gaišā un neparasti stiprā klātbūtne Sēlijas un Latvijas notikumos, apbrīnojami godprātīgā un reti devīgā attieksme pret cilvēkiem, darbu un dabu, dzīvi kopumā. Tu biji kustīga, darbīga un aktīva, var teikt, līdz pēdējam elpas vilcienam.

Lūcija, Tu paliksi savā Sēlijā un Latvijā arī ar to, ka izpildīji – tavuprāt! – vienu no galvenajiem katra latvieša dzīves uzdevumiem – "sakopt vienu vietu zem saules". Tu nosargāji, sakopi un devi kultūras centra elpu Leišmalītes Gricgales krogam, vecākajam krogam Latvijā. Bet Tu teici vienkārši un dziļi cilvēciski – mans pienākums ir dot mūža maizi vietai, kurā esmu dzimusi un no kuras cēlusies augšupkāpienam. Nu jā, sākot ar Lielo akmeni ganiņa agrajos rītos sen, sen atpakaļ, tas lepns stāv vēl šobaltdien Tavas izkoptās bērzu birztalas malā, un beidzot ar šogad pabeigto pēdējo grāmatu "Glupās meitas piezīmes", kuras manuskriptā kopā ar dēlu Jāni un mazmeitām Eviju un Ilzi vēl dzīves pēdējās dienās ķēri drukas velniņus.