Misiņa vārds. Vai saglabāsim vērtību

Misiņa vārda pilnvērtīga saglabāšana LU bibliotēkas struktūru nosaukumā būtu tikai loģisks lēmums. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka vairāki literatūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē iebilst pret Misiņa bibliotēkas "ieplūdināšanu" Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā.

"Misiņa bibliotēkas nonivelēšana (..) bez jebkādiem profesionāliem argumentiem par šādu radikālu pārmaiņu nestiem ieguvumiem var radīt tikai neizpratni Latvijas sabiedrībā," pauž vēstules parakstītāji – literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, rakstnieks Ēriks Hānbergs, literatūrzinātniece Ieva Kalniņa, valodniece Sarma Kļaviņa, rakstnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, publicists Voldemārs Hermanis, grāmatzinātnieks Viesturs Zanders, literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, rakstnieks Jānis Lejiņš, režisore Virdžīnija Lejiņa un citi.

"Kultūrzīmes" noskaidroja, kas tad īsti notiek ar Misiņa bibliotēku un vai ir plānots pienācīgi saglabāt Jāņa Misiņa vārdu un krājumu vienā veselumā.

"Nestrēbjam karstu"

It kā gaidāmo Misiņa bibliotēkas likvidāciju daudzi kultūras darbinieki kā karstu kartupeli apspriež jau kopš maija sākuma. Diskusiju uzsāka LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorijas pētnieka Jāņa Blahina ieraksts sociālajos tīklos: "Zibens no skaidrām debesīm. Zinām taču, ko Latvijai nozīmē Misiņa bibliotēka? Bet zina ne visi, jo ar tikko kā Kitenberga parakstītu pavēli Latvijas Universitātes Misiņa bibliotēku likvidē! Kam izdalīs fondus un grāmatas jeb tās sadedzinās, tas vēl nav atklājies. Vieglu smilti, Latvijas valsts! Mana salauztā sirds tiks apglabāta kopā ar Tevi."

Ieraksts ātri apskrēja vai visus Latvijas kultūras cilvēkus, ar to dalījās teju simt reižu, un jau pēc dažām stundām LU zinātņu prorektors Gundars Kitenbergs "Facebook" ziņā skaidroja: "Nestrebjam karstu. Misiņa bibliotēka nekur nepazūd. Bibliotēku konsolidācijas procesā tiek sakārtota struktūra. Speciālo krājumu nodaļa ietver arī Misiņa bibliotēku. (..) Būtībā ir tikai struktūras pārmaiņas."

Misiņa bibliotēka. Vēsture

Vecākā un pasaulē viena no pilnīgākajām latviešu literatūras krātuvēm – Misiņa bibliotēka – aizsākusies krietnu laiku pirms Latvijas Universitātes, kura dibināta 1919. gadā. Par Misiņa bibliotēkas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1885. gada 19. septembris, kad izcilais latviešu bibliogrāfs Jānis Misiņš (1862–1945) saņēma Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās atvērt privātu bibliotēku. 1925. gadā, nododot bibliotēku Rīgas pilsētai, tās krājuma inventāra grāmatā bijis 28 000 ierakstu. Tolaik dzejnieks un rakstnieks Edvards Virza bibliotēkai devis trāpīgu un dziļu raksturojumu: "Kas Misiņa bibliotēka ir? Tā ir grāmatā pārvērsta un plauktos noguldīta tauta."

1945. gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām Skolas ielā 3, kur tās bija pietiekamas tobrīd fondos esošajiem 77 000 eksemplāru. Gadu vēlāk Misiņa bibliotēka tika nodota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai, un 1954. gadā, nesaplūdinot fondus, administratīvi tika apvienots Fundamentālās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas darbs.

Rūpēs par bibliotēkas likteni

Misiņa bibliotēka, no kuras daļa padomju okupācijas laikos tika noglabāta Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes Speciālajā fondā, proti, "specfondā", sauktā arī par "grāmatu cietumu", līdz šim laiku laikos izdzīvojusi.

Tiesa, 2009. gadā tika publicētas teju desmit atklātās vēstules ar aicinājumu glābt unikālos Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) krājumus no iznīcināšanas. Tās tapa, uztraucoties par izdzirdēto iespējamību Misiņa bibliotēku nodot Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē, bet Akadēmisko bibliotēku apvienot ar augstskolu bibliotēkām, sadalot krājumu atbilstoši augstskolu profilam.

Toreiz pret dalījumu asi iebilda gan kultūras darbinieki, gan pārējā sabiedrība, uzsverot: "Izrādās, ka jācīnās arī par vērtībām, kurām tā kā pat nebūtu vajadzīgs īpašs pierādījums…" Misiņa bibliotēkas toreizējā vadītāja Anna Šmite pauda, ka konceptuāli pievienoties LNB Misiņa bibliotēka gan neiebilstu: "Vienīgi – ja pievieno kā Misiņa bibliotēku, nesadalot fondu." Taču, ja krājums tiktu dalīts vai izvietots Silakroga krātuvē, bibliotēka "apsvērs iespēju tiesāties, uzskatot, ka ir spēkā bibliotēkas dibinātāja Jāņa Misiņa un Rīgas pilsētas 1925. gada līguma noteikumi". Galarezultātā LAB padome izšķīrās par pievienošanos LU, vienlaikus saglabājot Akadēmiskajai bibliotēkai atsevišķas institūcijas statusu.

Turpmākos 16 gadus Misiņa bibliotēkas darbinieki, lasītāji un ap miljons iespieddarbu turpināja salīdzinoši mierīgu, zinātniski un radoši piepildītu dzīvi.

Vai 1925. gadā notāra Gustava Zemgala apliecinātais Jāņa Misiņa līgums ar Rīgas pilsētu vēl ir spēkā?

Savulaik LU bijusi pieredze ar līdzīgu publiska labuma testamentu, proti, visu laiku lielākā Latvijas Universitātes mecenāta Kristapa Morberga novēlējumu. Interesanti, ka K. Morberga testamentā tika novēlēti līdzekļi Latvijas Universitātes zinātniskās bibliotēkas dibināšanai un papildināšanai.

Lai pēc denacionalizācijas to varētu izpildīt, toreiz Latvijas Ministru kabinetā tika pieņemti testamenta grozījumi. Ideālā pasaulē tieši to pašu nāktos veikt arī ar Jāņa Misiņa 1925. gadā noslēgto līgumu ar Rīgas pilsētu, bet padomju okupācijas varas sprieduma rezultātā pilsētai pār bibliotēku vairs nav noteikšanas, un tagad bibliotēku atdot pašvaldībai varētu tikai ar Latvijas Ministru kabineta lēmumu. Šobrīd LU, kas pārstāv Latvijas valsti, Jāņa Misiņa vēlējumu var respektēt vien pēc savas labās gribas, jo juridiski pret izcilo bibliogrāfu LU neko nav apņēmusies.

Kas īsti notiek 2025. gada pavasarī?

Jau 27. martā Latvijas Universitātē ticis apstiprināts rīkojums, ka ar "01.06.2025. beigs pastāvēt LU bibliotēkas Misiņa bibliotēka". Kā lasāms LU mājaslapā, kopš stāšanās amatā 2024. gada rudenī Latvijas Universitātes bibliotēkas direktoram Uldim Zariņam LU vadība bija uzdevusi īstenot abu esošo LU bibliotēku – Latvijas Universitātes bibliotēkas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas – konsolidāciju, "saglabājot bibliotēku krājumos esošās vērtības un nodrošinot nepārtrauktu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību kā studentiem, tā mācībspēkiem, zinātniekiem un citiem interesentiem".

Kā Uldis Zariņš skaidroja "Kultūrzīmēm", reorganizējot abas LU bibliotēkas, sākotnēji tika saglabātas abu līdzšinējās struktūrvienības – LU Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departaments un Krājuma izmantošanas un attīstības departaments, kā arī LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa un Starpkultūru dialoga centrs. Pēc aktuālās reorganizācijas esot plānots, ka Lietotāju apkalpošanas departaments kļūs par Lietotāju servisa nodaļu, tam pievienojot arī Starpkultūru dialoga centra krājumu, bet Krājuma izmantošanas un attīstības departaments kļūs par Krājuma pārvaldības nodaļu. Savukārt Misiņa bibliotēka un Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa tikšot apvienotas Speciālo krājumu nodaļā, turklāt no jauna plānots izveidot Krājuma saglabāšanas un digitalizācijas nodaļu un Digitālo resursu un pētniecības pakalpojumu nodaļu, tām nododot atsevišķas funkcijas, kuras līdz šim pildīja Krājuma izmantošanas un attīstības departaments, kā arī Misiņa bibliotēkas sietuve. "Kā LU bibliotēkas direktoram Misiņa bibliotēka man nozīmē ļoti nopietnu atbildību, ko esmu uzņēmies, sākot vadīt LU bibliotēku. Tā ir viena no pilnīgākajām Latvijas literatūras krātuvēm, pēc krājumā esošo bagātību apjoma un vērtības līdzvērtīga Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas krājumam, tāpēc ļoti nopietni uztveru pienākumu nodrošināt šī unikālā krājuma turpmāku saglabāšanu un izmantošanas veicināšanu," teic Uldis Zariņš.

Patiesu cieņu pret Misiņa bibliotēku pauda arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, uzsverot Latvijas Universitātes īpašo lomu Latvijas vēsturē, tagadnē un nākotnē, jo īpaši Latvijas kultūras un nacionālo bagātību apzināšanā, uzturēšanā un attīstīšanā. "Kā LU zinātņu prorektors es uzskatu Misiņa bibliotēku par vienu no atslēgām šo mērķu sasniegšanai, īpaši attīstības pusē, kur LU var un jāspēj veikt vairāk nekā līdz šim. Tas ir īpaši svarīgi, dzīvojot digitālo tehnoloģiju laikmetā. Mums jāpadara krājums gan pieejamāks, gan jāveicina tā daudzpusīgs lietojums, lai Latvijas sabiedrība iegūtu arvien jaunu skatījumu uz mūsu kultūras bagātībām." Piemēram, aprīlī LU Humanitāro zinātņu fakultāte un LU bibliotēka esot kopīgi iesniegušas apjomīgu projekta pieteikumu Eiropas Komisijas projektu konkursā, piedāvājot veidot Valodu un kultūras digitālās noturības izcilības centru. Savukārt LU Fonds uzsācis ziedojumu vākšanu LU bibliotēkas attīstībai. "Kā Latvijas pilsonim man Misiņa bibliotēka rada lepnumu par mūsu kultūras bagātībām, kā arī rāda piemēru, kā viens cilvēks spēj būtiski ietekmēt šo bagātību attīstību."

Komentējot, kā radušās runas par iespējamo Misiņa bibliotēkas iznīcināšanu, G. Kitenbergs skaidro, ka, visticamāk, tās esot radušās no oficiālajām vēstulēm personālam par struktūras izmaiņām un pārcelšanu uz jaunās struktūras struktūrvienību. "Tas ir piemērs, kā absolūta juridiska precizitāte radījusi literāru haosu. Juridiskie termini ietver vienas struktūrvienības likvidēšanu un pārcelšanu uz citu struktūrvienību, lai arī faktiski tā ir struktūrvienības nosaukuma maiņa. Acīmredzami nepietiekami izskaidrojām kopējo skatu un bibliotēkas pārmaiņu būtību."

Struktūras pārmaiņas

Vaicāts, kā izpaužas "struktūras pārmaiņas", G. Kitenbergs skaidro, ka LU apvienoja divas bibliotēkas: LU bibliotēku un LU Akadēmisko bibliotēku. "Daļa funkciju abās bibliotēkās bija vienādas, bet struktūras principi un pienākumu sadale vēsturiski atšķirīga. Struktūras pārmaiņas nozīmē abu bibliotēku apvienošanu ar atbilstošas, saskaņotas struktūras izveidi un vienotu pienākumu sadalījumu. Pēc būtības tas neskar darbinieku skaitu un pamatdarbību.

Runājot par Misiņa bibliotēku un "Bibliotheca Rigensis" – tie ir bibliotēkas dārgumi. Šo kultūrvēsturiski nozīmīgo krājumu un kolekciju veidošanai un pārvaldībai tiek izveidota Speciālo krājumu nodaļa. Nodaļas nosaukumu atstājām konspektīvu, jo tā ir LU bibliotēkas iekšējā struktūra."

Bet – kas notiks ar Misiņa bibliotēkas zīmolu? "Tiesa, būtu varēts tajā atveidot krājumu zīmolus, bet abi ir svarīgi un unikāli, turklāt tā nosaukumu padarītu ļoti garu, tāpēc palikām pie praktiskākā varianta," saka G. Kitenbergs.

Literārs haoss?

Arī pats 6. maija komentāra autors Jānis Blahins spriež, ka "gan dokumenta parakstītājs, gan bibliotēka pati tagad atzīst, ka dokuments slikti izskatījies, bet satraukumam neesot pamata. Ceru, ka ticēt tam var".

Līdzīgi "Kultūrzīmēm" piekrīt arī līdzšinējā Misiņa bibliotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne: "Misiņa bibliotēkas krājums saglabāsies un turpinās papildināties tāpat kā līdz šim, arī kopkatalogā saglabāsies norāde – Misiņa bibliotēka. Protams, ir bezgala skumji, ka ar savu vairāk nekā 1,5 miljoni lielo grāmatu un periodikas krājumu un ļoti bagātīgo rokrakstu krājumu vairs nebūsim kā atsevišķa nodaļa."

Nepazaudēt Misiņa vārdu

Pirms simt gadiem žurnāls "Domas" rakstīja, ka, nododams savu grāmatu krātuvi Rīgas pilsētai, lai no tās "radītu publisku nacionālu bibliotēku zinātniskiem nolūkiem", Jānis Misiņš ar to "simbolizējis visu savu mūža darbu: tas viss ir bijis ziedots vispārības lietai".

2025. gadā "Kultūrzīmju" apjautātie kultūras darbinieki visi kā viens atzīst – neesam pret pārmaiņām, tomēr būtu ļoti būtiski nepazaudēt Misiņa vārdu.

Janīna Kursīte.

Foto: Ieva Leiniša/LETA / LETA

Literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe Janīna Kursīte saka: "Misiņa bibliotēka ir kā Baha mūzika, kas veldzē gan dvēseli, gan sirdi, gan garu. Dod, Dievs, Misiņiem vēl vismaz 100 gadus turēties pretī asiem vējiem un būt tai oāzei, kur patverties – pie grāmatām, rokrakstiem, pie gaišiem cilvēkiem. Misiņa bibliotēka ir visas Latvijas garīgā vērtība. Tai būs būt!"

Rudīte Kalpiņa.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Bet rakstniece, tulkotāja un publiciste, kultūras žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa situāciju vērtē tā: "Vai tiešām būtu tik grūti plānošanas procesā jau iepriekš izdomāt, kā pienācīgi saglabās Jāņa Misiņa vārdu un krājumu vienā veselumā? Zīmolvedībā piemēru daudz! Piemēram – kā varēja saglabāt Jaņa Rozentāla Mākslas skolas vārdu brīdī, kad četras skolas ar īpašiem nosaukumiem apvienoja vienā Nacionālo mākslu vidusskolā. Nākotnes nodomi – kā vienmēr augsti un, galvenais, ambiciozi."

Uldis Zariņš informē, ka rīt, 22. maijā, plānota paplašināta bibliotēkas padomes sēde, tajā "arī apspriedīsim rīcības nepieciešamību un variantus".

Misiņa bibliotēkas vēstures lappuses

1885 

Misiņa bibliotēkas dibināšana.

>

1925 

bibliotēka tiek nodota Rīgas pilsētai.

>

1945 

pārceļas uz telpām Skolas ielā 3.

>

1946 

Misiņa bibliotēka tika nodota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai.

>

1954 

Nesaplūdinot fondus, tiek apvienotas Fundamentālā un Misiņa bibliotēkas.

>

2009 

Pievienošanās LU, vienlaikus Akadēmiskajai bibliotēkai saglabājot atsevišķas institūcijas statusu.

>

2025 

Uzsākts LU bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas konsolidācijas process. Misiņa bibliotēku paredzēts iekļaut Speciālo krājumu nodaļā, un Misiņa bibliotēkas vārds tiks saglabāts vien grāmatu pasēs un katalogā.