Organiskās augsnes ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem Latvijā. Kopējās SEG emisijas no meliorētām organiskajām augsnēm Latvijā 2020. gadā bija 5,4 milj. tonnu CO2 ekv. (oglekļa dioksīda ekvivalentu). Šīs emisijas uzskaita tā sauktajā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā.

Papildus vēl aptuveni 0,5 milj. tonnu CO2 ekv. emisiju uzskaita lauksaimniecības sektorā (25% no kopējām lauksaimniecības sektora emisijām 2020. gadā). Tās ir emisijas, ko rada dislāpekļa oksīda (N2O) izdalīšanās atmosfērā, sadaloties organiskajām vielām. Vēl 1,1 milj. tonnu CO2 emisiju saistītas ar kūdras ieguvi izmantošanai lauksaimniecībā.

Kopējās SEG emisijas, apsaimniekojot meliorētas organiskās augsnes, 2020. gadā bija 7 milj. tonnu CO2 ekv., bet kopējās SEG emisijas Latvijā, neskaitot ZIZIMM sektoru, 2020. gadā Latvijā bija 10,5 milj. tonnu. T. i. – organiskās augsnes rada emisiju apjomu, kas līdzvērtīgs 66% no kopējām SEG emisijām Latvijā, tostarp enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un citos sektoros. T

as nozīmē, ka organiskās augsnes ir ārkārtīgi svarīgs, ja ne svarīgākais elements klimata politikas mērķu sasniegšanā.