Tādu resursu kā ūdens, mēslošanas līdzekļi un darbaspēks izmantošanā modernās augsto tehnoloģiju siltumnīcas ir daudz efektīvākas nekā zemo tehnoloģiju siltumnīcas pat tādās valstīs, kur klimatiskie apstākļi šķiet daudz labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, Spānijas siltumnīcās vidējā gurķu ražība ir ap 17 kg/m2, savukārt "Mārupes siltumnīcās" un "Getliņi Eko" tā ir 10 reižu augstāka. Vienīgais klupšanas akmens ir energoresursu izmaksas. 

Gan Latvijā, gan Nīderlandē, kur siltumnīcu tehnoloģiju attīstība neapstājas ne uz mirkli, tiek meklētas iespējas vēl vairāk ietaupīt enerģiju, nesamazinot ražu un tās kvalitāti. Viegli teikt! Vai tas maz ir iespējams un ar kādiem pasākumiem?

Nav noslēpums, ka siltumnīcas uzkrāj saules enerģiju, bet daļa tās tiek zaudēta vēdināšanas laikā. Pašlaik vēdināšana ir izplatītākais paņēmiens gaisa mitruma regulēšanai, jo augiem ir nepieciešams ne tikai siltums un gaisma, bet vairāku mikroklimata parametru kopsalikums. Ziemas periodā saules gaismas nepietiek, tāpēc ir nepieciešama ne tikai apsilde, bet arī papildapgaismojums.

Nīderlandē ir izvirzīts mērķis līdz 2040. gadam panākt, lai visas siltumnīcas ir klimata neitrālas, proti, neatstāj ietekmi uz klimatu. Mērķa sasniegšanai ir veltīti vairāki zinātniski praktiskie pētījumi.

Tiek meklēti ilgtspējīgi enerģijas avoti un iespējas vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu. Jau piecpadsmit gadu attīstās tā sauktā "audzēšana pa jaunam" (Het Nieuwe Telen), kas piedāvā iespējas optimizēt enerģijas, ūdens un asimilātu līdzsvaru. (Par šīs pieejas attīstību "Agro Tops" jau vairākkārt ir rakstījis iepriekšējos gados.) Vāgeningenes universitātes pētnieku (WUR) un siltumnīcu saimniecību apvienību "Glastuinbouw Nederland" speciālistu atziņas var noderēt arī mūsu audzētājiem.