Šogad 21. jūnijā pulksten 17.57 sākas astronomiskā vasara. Īpašs spēks saulgriežos piemīt ugunij, tāpēc šajos svētkos galvenajā vietā vienmēr bijusi uguns.

“Šis ir brīdis, kad daba katram no mums piedāvā uzņemt vienreizīgu pilnbrieda enerģiju, kāda var būt tikai vasaras saulgriežos, kad ir visīsākā gada nakts un garākā gada diena. Jautājums tikai – vai esam gatavi to saņemt, jāņuzāles lasot, vainagus pinot, savu mājvietu pušķojot, jāņusieru sienot, dziedot jāņudziesmas, dancojot, ugunskuru dedzinot, Jāni godinot, nakti neguļot un rīta saulīti sagaidot… Ja visu to pagūstam trīs saulgriežu dienās izdarīt, tad esam uzlādēti ar milzīgu enerģijas lādiņu līdz pat nākamajiem saulgriežiem Ziemassvētkos,” skaidro folkloriste Iveta Medene.

Jāņu ugunskurs

Īsi pirms saules rieta tiek iedegts Jāņu ugunskurs, kurā ugunij ziedo jāņusieru, maizi un pērnos ziedu un ozollapu vainagus.

Trejdeviņas dzirkstelītes pret saulīti uzlekušas, līgo, līgo,

Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelītes, līgo, līgo!

Jāņuguni, pirms saule norietējusi, iekur tādēļ, lai nepārtrūktu gaismas pavediens līdz saulei Jāņu rītā. Jāņuguns gaismas apspīdēti, gan cilvēki, gan apkārtējie lauki iegūst spēku un auglību. Tāpēc jākurina diži ugunskuri, lai tālāk sniegtos to gaisma, lai saulgriežu ugunij pieskāries cilvēks iemanto veselību.