Skrundas pagasta šķirnes bioloģisko gaļas liellopu audzēšanas saimniecība "Valti" konkurētspēju saglabā arī tirgus svārstību laikā. Ar uzņēmēja tvērienu apveltītie saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi ir izveidojuši konkurētspējīgu bioloģiskās saimniekošanas modeli, ko patlaban pārņem viņu dēls Valdis. 

Vanda, Rihards un Valdis Valtenbergi intervijā "Agro Topam" stāsta par saimniekošanas pieredzi, kā arī vērtē lauksaimniecības, tostarp gaļas liellopu nozares, izaicinājumus.

Cik izaugsmi rosinoši patlaban ir spēles noteikumi bioloģisko gaļas liellopu audzētājiem?

Rihards: Esam praksē pārliecinājušies, ka prasība par vismaz 0,4 liellopu vienībām uz hektāru zemes ir optimāls modelis. Ekstrēma sausuma laikā, ko vairākkārt pieredzējām pēdējos piecos sešos gados, mēs ar lielāku dzīvnieku blīvumu savu ganāmpulku pabarot nevarētu. Patlaban notiek diskusija par vismaz liellopa vienības noteikšanu par obligātu nosacījumu bioloģiskajā ražošanā. Zemei un arī dzīvniekiem nedrīkst darīt pāri ar tik lielu blīvumu. Sekas, kā cita starpā uzsver kolēģi citās valstīs un eksperti, ir kaitējums dabai, tostarp zemei – rodas piesārņojums – un ganāmpulka veselībai. Mēs savā saimniecībā patlaban uzturam līdzsvaru. Zemi nenoplicinām, lops ir paēdis, un tam ir labi dzīvošanas apstākļi. Lauksaimniecība nedrīkst būt tikai bizness, tas ir dzīves veids! Naudu vajag, bez tās nevar, tomēr visam jābūt sarēķinātam.

Latvijā ļoti daudzu saimnieku domāšana ir virzīta galvenokārt uz iespējami ātrāku peļņas gūšanu, uz naudu – iespējami drīz un iespējami vairāk. Tā dzīvot nedrīkst. Šāda attieksme un darbošanās novedīs strupceļā. Jau patlaban ASV ir fiksētas nezāles, kuras ar herbicīdiem iznīcināt vairs nevar. Amerikāņi beidzot ir spiesti braukt uz lauka ar rušināmajiem agregātiem un tās mehāniski plēst ārā. Augs ir tā pielāgojies visām ķīmijām, ka uz to vairs nevar iedarboties. Diemžēl daļa no dabas patlaban ir iznīcināta. Ja māk izmantot to, kas dabā ir, daba pati cīnās ar kaitēkļiem un slimībām.