Augsne ir vērtīgs resurss, un tās stāvoklim ir būtiska ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu. Tā ir galvenais augiem nepieciešamo elementu avots, no kura kultūraugi augšanas laikā uzņem nepieciešamās barības vielas, makroelementus, mikroelementus.

Augus ietekmē ne tikai elementu saturs, bet arī citas augsnes īpašības, piemēram, augsnes blīvums ietekmēs sakņu attīstību, augsnes reakcija – kādā formā un cik būs pieejami augam nepieciešamie elementi. Lauksaimniecība un it īpaši intensīvā lauksaimniecība ietekmē augsnes veselību – augsne paskābinās, sablīvējas, tā zaudē tajā esošos un augam nepieciešamos elementus.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic augsnes agroķīmisko izpēti jeb, vienkāršāk sakot, iegūst datus par augsnes auglību kopš 2010. gada, bet VAAD rīcībā ir arī senāki dati pat no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Pašlaik Latvijā ir 2,18 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Katru gadu VAAD apseko aptuveni 50 tūkstošus hektāru LIZ, kas piecu gadu periodā nosedz desmito daļu no visas lauksaimniecības zemes. Augsnes datus iegūst arī privātie pakalpojumu sniedzēji, kas katru gadu nosedz līdzīgu platību.

Gan no VAAD, gan pakalpojumu sniedzēju datiem var spriest par augsnes auglību, bet lielāks izaicinājums ir augsnes veselība, piemēram, augsnes erozija, sablīvēšanās, bioloģiskās daudzveidības zaudēšana. Lai spriestu par augsnes veselību, ir nepieciešamas citas laboratorijas metodes un datu iegūšanas veidi, tāpēc par to pašlaik varam spriest tikai aptuveni.

Augsnes auglību raksturojošie rādītāji

Lauksaimniekam visinteresantākie augsnes auglību raksturojošie agroķīmisko īpašību rādītāji ir organisko vielu, slāpekļa (augsnes agroķīmiskā izpēte un arī citi pakalpojumu sniedzēji parasti gan slāpekli nenosaka), kālija un fosfora daudzums, kā arī augsnes reakcija. Arī citi augsnes elementi (makroelementi, mikroelementi) var būt svarīgi atkarībā no audzētā kultūrauga.