Q drudzis ir baktēriju Coxiella burnetii izraisīta infekcijas slimība. Tā ir zoonoze – infekcijas slimība, ko cilvēks var uzņemt no dzīvnieka. Tā kā Latvijas govju ganāmpulkos tiek veikti izmeklējumi uz Q drudzi un konstatēti aizdomu vai apstiprināti saslimšanas gadījumi, šīs slimības teritoriālās izplatības izpēte un izplatību veicinošie faktori ir kļuvuši par veterinārārstu interešu objektiem.
Slimības aktualitāte cilvēkiem
Pirmo reizi cilvēku saslimšana ar Q drudzi aprakstīta 1935. gadā Austrālijā, kad nezināmas izcelsmes drudzis konstatēts kautuves darbiniekiem. Slimības nosaukums Q drudzis ir saīsināts no Query fever, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – jautājuma drudzis. Tas slimībai tika dots sākotnēji, kad nebija zināms tās ierosinātājs. Divus gadus vēlāk – 1937. gadā – tika identificētas slimību izraisošās baktērijas Coxiella burnetii. Tās ir pasaulē plaši izplatītas, spēj inficēt zīdītājus, putnus, rāpuļus un posmkājus (ērces).
Q drudža ierosinātājs viegli izplatās ar putekļiem, kur tas nonāk no slimu dzīvnieku ķermeņa izdalījumiem (abortu, dzemdību produktiem, fekālijām, vaginālajiem izdalījumiem), tāpēc inficēšanās notiek galvenokārt caur elpceļiem. Infekciozā deva, ieelpojot ierosinātāju, ir zema – 10 baktērijas. Tāpēc saslimšanas riskam visvairāk pakļautas lopkopībā iesaistītās personas (veterinārārsti, liellopu nagu apstrādes speciālisti, mākslīgās apsēklošanas tehniķi u. c.), kautuvju darbinieki. Retāk inficēšanās notiek, uzņemot ierosinātāju iekšķīgi, piemēram, ar nepasterizētu pienu, piena produktiem. Šādos gadījumos cilvēkiem klīnisku saslimšanu parasti nenovēro.
Pēc inficēšanās klīnisku saslimšanu novēro mazāk nekā pusei cilvēku, slimība parasti noris viegli. Q drudzis izpaužas kā gripai līdzīga saslimšana, raksturīgs drudzis, galvas, kakla un muskuļu sāpes, slikta dūša un vemšana, krūšu un vēdera dobuma sāpes. Drudzis var ilgt vienu līdz divas nedēļas, var attīstīties pneimonija un tikt bojātas aknas. Iespējamas grūtniecības komplikācijas. Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai sirds vārstuļu problēmām iespējams komplikāciju risks, kas var būt letāls. Ārstēšana paredz ilgstošu antibiotiku terapiju. Slimību neārstējot, letalitāte sasniedz 1–2%.
Slimības gaita govīm
Dzīvnieku inficēšanās galvenokārt notiek tāpat kā cilvēkiem – ieelpojot ierosinātāju ar putekļiem. Pēc nonākšanas dzīvnieka organismā baktēriju mērķa audi ir placenta, kur notiek to savairošanās. Dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem vispārējas saslimšanas pazīmes parasti nenovēro, kaut gan uz lielas ierosinātāja devas uzņemšanu kā atbildes reakcija var būt īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās.