Ar Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības "Zēmeles" pārvaldnieci Aivu Švēdi tikāmies 19. martā – nākamajā dienā pēc viņas tēvam piederošajā saimniecībā veikto ziemāju sējumu vērtējuma.

Aiva Švēde ir mežzinātņu maģistre, apsaimnieko arī mežu un 5. martā piedalījās mežsaimnieku un lauksaimnieku protesta akcijā pie Ministru kabineta ēkas. Lauksaimniecības nozares pārvaldību Elmāram Švēdem piederošajā saimniecībā viņa pārņēma pirms trim gadiem. Intervijā "Agro Topam" Aiva Švēde vērtē ziemāju sējumu stāvokli, komentē aizvadītā gada saimnieciskās darbības rezultātus.

Kādi patlaban, marta otrajā pusē, izskatās rapšu sējumi?

Šobrīd precīzi noteikt izdzīvojušo augu īpatsvaru nevar, vajadzīgas vēl pāris nedēļas. Agronoma verdikts ir šāds: neizskatās labi. Iespējams, būs nedaudz labāk, veģetācija vēl nav atsākusies. Tā sākas no plus pieciem sešiem grādiem. Tad rapši kļūst dzīvelīgāki. Plus astoņi grādi veģetācijas atsākšanai ir ideāls nosacījums. Uz rapšu laukiem redzam, ka pavisam maz ir augu, kuriem nav sapuvusi vai būtiski bojāta sakne. Izdzīvojušo augu ar stingru saknīti ir maz. Ja ir vesela sakne, augs no tās var dzīt dzinumus. Ir vajadzīgs sauss pavasaris. Beigtie augi neatdzīvosies. Uz laukiem var redzēt dažas nelielas bāli iekrāsotas zaļas saliņas. Visvairāk dzīvo rapšu ir mežmalās. Mūspusē janvārī divas dienas bija -24 grādu kailsals, kad rapšu sējumi, visticamāk, izsala. Ilgu lietavu gadījumā pūšana notiks vēl ātrāk.

Ziemas rapši mūsu saimniecībā ir iesēti pavisam 55 hektāru platībā. Sēju šķirni 'Keltor'. Domāšu, ko sēt ziemas rapšu vietā.

Kā rapši pārziemoja citus gadus?

Neatceros, kad šī kultūra nebūtu pārziemojusi. Pērn sausajā vasarā "Zēmelēs" ziemas rapšu vidējā ražība bija 3 t/ha – gandrīz tāda pati kā normālos gados, kad tā ir aptuveni pustonnu lielāka.